(A) KĀ IZMANTOT SUBTITRUS

[PIEZĪME. Subtitri pašlaik ir pieejami 1.–10. sesijai. 11.–20. sesiju subtitri tiek izstrādāti, un tie tiks izlaisti dažu nākamo mēnešu laikā.]

Filmas tiešsaistē varat atrast šeit: https://www.sycamore.fm/videos/

Visām galvenajām filmām ir subtitri latviešu valodā. Šajos subtitros ir iekļauti galvenie diskusijas jautājumi, kas ekrānā parādās trīs reizes katras sesijas laikā. Tādēļ varat palaist Sycamore sesiju latviešu valodā, neizmantojot citus resursus.

LAI AKTIVIZĒTU SUBTITRUS, KAD SKATĀSIES FILMAS TIEŠSAISTĒ (straumēšana)

(i) Noklikšķiniet uz saites “CC” videoklipa apakšējā labajā stūrī:

(ii) Pēc tam izvēlieties valodu un noklikšķiniet uz tās

(iii) Atskaņojot filmu, ir jāparādās subtitriem

LAI LEJUPIELĀDĒTU SUBTITRUS UN IZMANTOTU TOS BEZSAISTĒ

(i) Lejupielādējiet pašu filmu, izmantojot saiti LEJUPIELĀDE. Saglabājiet šo video failu.

(ii) Lejupielādējiet atsevišķi subtitru failus. Jūs varat tos lejupielādēt vienā zip failā no šejienes — izmantojiet saiti lapas apakšā.

(iii) Atskaņojot video failu savā video atskaņotājā, šim videoklipam ir jābūt iespējai PIEVIENOT SUBTITRUS. Pēc tam varat pievienot/augšupielādēt attiecīgo subtitru failu.

 

Šī tālāk nokopētā informācija ir no Vimeo palīdzības centra,

• https://vimeo.zendesk.com/hc/en-us/articles/115006359888-Downloading-your-video-with-captions-or-subtitles

kuras iesaka izmantot VLC atskaņotāju,

• http://www.videolan.org/vlc/

ja neesat pārliecināts, ko vēl varat izmantot, lai atskaņotu videoklipus ar subtitriem:

Lejupielādējiet gan videoklipu, gan subtitru failus savā datorā, atverot videoklipa lapu un pēc tam noklikšķinot uz pogas Lejupielādēt. Uznirstošajā logā atlasiet lejupielādējamo video failu un lejupielādējamo subtitru failu.

Kad esat lejupielādējis abus failus, tie būs jāizmanto kopā ar multivides atskaņotāju, kas atbalsta subtitru failus. Mēs iesakām VLC, jo tas ir saderīgs ar plašu operētājsistēmu un failu formātu klāstu. Jūs varat to bez maksas lejupielādēt šeit: http://www.videolan.org/vlc/

Kad esat instalējis VLC, veiciet šīs darbības, lai skatītos lejupielādēto videoklipu ar subtitriem:

• Atveriet lejupielādēto video failu VLC Media Player.
• Izvēlnē noklikšķiniet uz Subtitri, pēc tam uz Pievienot subtitru failu…
• Atlasiet lejupielādēto .SRT failu, noklikšķiniet uz Atvērt un izbaudiet!

 

(B) KAS IR SYCAMORE? KOPSAVILKUMS RUNĀTĀJIEM

Šajā sadaļā ir izskaidroti Sycamore galvenie elementi un tas, kā tas var palīdzēt jums sasniegt citus cilvēkus.

Daudzu draudžu locekļi un kapelāni ilgojas dalīties savā ticībā ar citiem un uzņemt cilvēkus savās kopienās. Daudzi meklē programmas un resursus, ko viņi varētu izmantot mācīšanai, sagatavošanai sakramentiem un katehēzei.

Šajā sadaļā ir izskaidroti Sycamore galvenie elementi un tas, kā tas var palīdzēt jums sazināties ar citiem — gan ar klātienes grupās, gan attālināti.

„Es patiešām ticu, ka šī būs liela Dieva dāvana un tieši tas, kas Baznīcai šobrīd ir vajadzīgs. Šķiet, ka tas pasniedz katolisko ticību tā, lai tas patiesi atbilstu visu vajadzībām – gan tiem, kas baznīcu nepazīst, gan praktizējošiem katoļiem, kuriem ļoti nepieciešama formācija. Manuprāt, tēmas ir atbilstošas. Materiāls ir ļoti ambiciozs, jo aptver tik daudzas tēmas, tomēr vienlaikus tieši to, kas nepieciešams. Man patīk, ka programma ir lietotājdraudzīga un elastīga. Es pat nevaru pateikt, cik reižu esmu šeit runājis ar saviem kolēģiem evaņģelizācijas darbā un žēlojies, ka mums nav šādas programmas” (Fr Čārlijs Fokss, “St. Paul Street” evaņģelizācijas kustības ASV garīgais vadītājs un Svētās Sirds semināra darbinieks, Detroita)

Šeit ir daži no galvenajiem Sycamore elementiem, kas palīdzēs jums apjaust, vai tas ir piemērots risinājums jūsu kopienai.

• Sycamore ir neformāls kurss par kristīgo ticību un tās nozīmi mūsdienu dzīvē. Tas dod iespēju satikties ar citiem cilvēkiem, dalīties idejās, iepazīt viņu uzskatus un pārdomāt jautājumus, kas patiešām ir svarīgi.
• Katra Sycamore sesija ietver īsfilmu un laiku diskusijām. Nav nekāda spiediena vai apņemšanos. Cilvēki var būt paši, nebaidoties tikt tiesāti. Šeit valda patiesa kopības sajūta, draudzības gars, lieliskas sarunas un bieži vien garšīgs ēdiens. Visi laipni aicināti.
• Augstas kvalitātes filmas ir saistošas, rosina pārdomas un ir pieejamas tiem, kam ir maz vai nav nekādas reliģiskas izcelsmes. Viņi pēta kristīgās tradīcijas bagātību no katoļu perspektīvas, savienojot kristīgo vēstījumu ar sakramentālās un morālās dzīves redzējumu. Tie patiks arī cilvēkiem ar dažādām kristīgajām tradīcijām un izcelsmi. Filmas piedāvā pazīstamais katoļu priesteris un skolotājs Stīvens Vans, un tajās iekļautas arī vox pop ielas intervijas un parasto kristiešu liecības.
• Sycamore var ļoti viegli izmantot arī grupās attālināti. Ir daudz priekšrocību, ko sniedz attālinātais sadarbības formāts. Tas ir drošs veids, kā satikties, neraizējoties par sociālo distancēšanos; izpaliek nepieciešamība ceļot; tas savukārt ir saistīts ar mazāku laika patēriņu; un video saruna sniedz pārsteidzošu dziļumu un godīgumu grupas dalībnieku starpā.
• Sycamore, pirmkārt, ir gatavs apmācību kurss un “primārās evaņģelizācijas” rīks. Tas veidots, lai iepazīstināt ar kristīgās ticības pamatiem, gan tos, kuri to iepriekš nav dzirdējuši, gan arī tos, kuru izpratne par kristietību ir ļoti ierobežota. Šis kurss dod iespēju godīgai un atklātai diskusijai par ticību un dzīvi kopumā. Tas dod iespēju dalībniekiem pēc izvēles reaģēt uz dzirdēto, sperot pirmos soļus ticībā.
• Bet Sycamore var būt arī daļa no plašākas ticības formācijas, katehēzes vai sakramentālās sagatavošanas programmas.Tas sākas ar kristīgās ticības pamatiem un pēc tam notiek iedziļināšanās ticības apliecībā, Baznīcā, kristīgajā dzīvē, lūgšanā un sakramentos. Ir pieejami atbalsta materiāli tiem, kas filmas izmanto mācību vai katehēzes programmās. Apmeklējiet šo lapu, lai uzzinātu, kā izmantot Sycamore kā daļu no katehēzes vai mācīšanas.

“Sycamore programma savā pieejā ir pilnībā visaptveroša, sistēmiski katoliska, ļoti viegli pielāgojama dažādiem prezentācijas veidiem un piedāvā dinamisku, interaktīvu un kvalitatīvu materiālu. Es novēlu jums veiksmi, aizpildot milzīgo plaisu, lai šāda veida resursi būtu pieejami” (Fr Jon Bielawski, Evaņģelizācijas direktors, Plymouth diecēze).

• Jūs izvēlaties, kurš “ceļš” ir vispiemērotākais jūsu situācijā. Sycamore ir moduļu kurss. Tie ir dažādi “ceļi”, kas ved cauri filmām, atkarībā no jūsu dalībnieku vajadzībām un jums pieejamā laika. Jūs varat izvēlēties evaņģelizācijas grupas aptaujas ceļu (piemēram, desmit nedēļu izziņas kursu vai septiņu nedēļu ievadkursu). Jums var būt nepieciešams katehēzes ceļš kā daļa no jūsu sakramentālās sagatavošanas (piem., divdesmit nedēļu RCIA kurss vai divpadsmit nedēļu apstiprināšanas kurss).
• Sycamore ir radīts draudzēm, skolām, universitāšu kapelāniem un ne tikai. Tas attīsta līderus, veido kopienu, veido patiesas draudzības un palīdz plašākai kristiešu kopienai kļūt atvērtākai un pretimnākošākai. Diskusiju jautājumi ir iekļauti filmās, lai sesijas varētu vadīt ļoti viegli.
• Visi Sycamore resursi ir pilnīgi bezmaksas un lietojami saskaņā ar mūsu “atvērtās piekļuves” politiku. Jums kā draudzei vai kapelānam nav jāmaksā, kā arī atsevišķiem dalībniekiem nav jāmaksā. Šis atvērtās piekļuves modelis ir iespējams tikai ziedotāju un labdarības fondu dāsnuma dēļ. Mēs ceram, ka baznīcas un kopienas, kas izmanto šos resursus, kļūs par regulāriem ziedotājiem un palīdzēs mums turpināt šo darbu.
• Kāpēc “Sycamore”? Bībelē Jēzus ierodas Jērikas pilsētā. Cilvēks, vārdā Caķejs, ir tik ziņkārīgs redzēt Jēzu, ka uzkāpj vīģeskokā (sycamore), lai spētu labāk saskatīt. Kad viņš beidzot Jēzu satiek, viņi uzsāk sarunu, un Caķeja dzīve uz visiem laikiem top izmainīta.
• Filmas, papildu resursi un mācību materiāli grupu vadītājiem ir pieejami tiešsaistē. Apmeklējiet mūs: sycamore.fm
• Sycamore ir Apvienotās Karalistes labdarības organizācija(“Sycamore Roman Catholic Charity”, CIO numurs 1182843). Visi līdzekļi, ko mēs savācam caur ziedojumiem, tiek izmantoti Sycamore darba un misijas veicināšanai.

 

(C) MŪSU ATKLĀTĀS PIEEJAS POLITIKA

Pēc ilgām pārdomām un lūgšanām Sycamore labdarības organizācijas pilnvarotie ir nolēmuši pāriet uz pilnīgi brīvas piekļuves, bezmaksas modeli, ne tikai uz ierobežotu laiku, bet uz nenoteiktu laiku.

• Visi standarta Sycamore resursi tagad ir pieejami
• Par resursu izmantošanu nav jāmaksā
• Mēs būsim ļoti pateicīgi par jūsu atbalstu mūsu jaunajā ziedojumu lapā

Iepriekš (līdz 2020. gada martam) filmām un pagasta resursiem varēja piekļūt tikai ar maksas abonementu. No šī brīža Sycamore filmām un resursiem ikviens varēs piekļūt bez maksas un bez reģistrācijas.

Kāpēc mēs to darījām?Covid-19 pandēmija ir likusi mums jaunā veidā novērtēt cilvēku izsalkumu pēc ticības un kopienas, kā arī vajadzību pēc resursiem, kas pagastiem palīdz sasniegt citus.

Mēs uzskatām, ka Sycamore resursi var būt patiesa svētība mūsu kristiešu kopienām un daudziem citiem, kas meklē nozīmi. Ir tik liela vajadzība pēc evaņģelizācijas, katehēzes, ticības veidošanas un reliģiskās izglītības. Mēs vēlamies dalīties ar Sycamore resursiem pēc iespējas plašāk, un mēs uzskatām, ka šis jaunais atvērtās piekļuves modelis ļaus mums to izdarīt.

Šim jaunajam modelim mums būs jāvāc līdzekļi un jāmeklē ziedojumi jaunos veidos.Ja varat veikt ziedojumu, lai palīdzētu turpināt Sycamore darbu, lūdzu, apmeklējiet ziedojumu lapu šeit. Mēs esam īpaši pateicīgi, ja draudzes un kopienas, kas izmanto Sycamore, var regulāri ziedot, izmantojot ziedojumu lapu:

https://www.sycamore.fm/donate/

Lūdzu, lūdzieties par Sycamore misiju, kas vienkārši ir Baznīcas misija – dot godu Dievam, dalīties kristīgajā ticībā un palīdzēt cilvēkiem iepazīt Dieva mīlestību, kas atklājusies Jēzū Kristū.

 

(D) PAPILDU DISKUSIJAS JAUTĀJUMI PAR KATRU FILMU

Piezīme: katrā filmā ir trīs diskusijas momenti, katrai diskusijai ir 4 jautājumi. Katras sadaļas galvenais jautājums – “boldā” – jau ir iztulkots subtitros, bet ekrānā nepietiek vietas, lai filmās ievietotu 3 papildu jautājumus. Šī iemesla dēļ mēs esam iztulkojuši visus 4 jautājumus katras sadaļas noslēgumā. Lūdzu, izdrukājiet tos savu grupu vadītājiem, lai viņiem būtu pieejami arī 3 papildu jautājumi, ko izmantot diskusijās.

 

1.SESIJA

1A:

• Kādas spēles vai aktivitātes tev patika bērnībā?
• Kādi bija tavas bērnības mīļākie saldumi vai ēdieni?
• Kurā pasaules daļā tu uzaugi un kāda tā bija?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

1B:

• Ko, tavuprāt, cilvēki visvairāk meklē savā dzīvē?
• Kas ir laime? Vai laimi ir iespējams atrast?
• Ja tu zinātu, ka pēc stundas būs pasaules gals, ko tu darītu?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

1C:

• Kas tev palīdz relaksēties un atbrīvoties no stresa?
• Kāds būtu tavs padoms cilvēkam, kurš apgalvo, ka ir pārāk aizņemts?
• Kā tu iztiktu bez mobilā tālruņa vai interneta?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

 

2.SESIJA

2A:

• Kādi bija tavu vecvecāku reliģiskie uzskati un kā viņi tos praktizēja?
• Vai tavās mājās vai skolā bija kādas reliģiskas tradīcijas?
• Vai tavi apkārtējie cilvēki pamatā ir reliģiozi vai nereliģiozi? Kādas ir galvenās reliģijas jūsu reģionā?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

2B:

• Kāpēc, tavuprāt, daudziem cilvēkiem ir grūti ticēt Dievam?
• Vai tu pazīsti kādu, kurš ir zaudējis savu ticību un kāpēc?
• Vai jūs pazīsti kādu, kurš ir pievērsies kādai jaunai reliģijai, un kāpēc?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

2C:

• Kādas ir tavas domas par Dieva esamību?
• Vai, tavuprāt, ir kādi labi iemesli ticēt Dievam?
• Kuri ir visiespaidīgākie reliģiskie cilvēki, kurus tu pazīstu (personīgi vai no ziņām vai arī no vēstures)?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

3.SESIJA

3A:

• Kādas baznīcas vai reliģiskā kulta celtnes tu esi apmeklējis? Kura ir tava mīļākā baznīca un kāpēc?
• Kas tevi pārsteidza baznīcās vai reliģiskā kulta celtnēs, kuras tu apmeklēji? Kādas raksturīgākās iezīmes tev visvairāk palika atmiņā?
• Kura ir tava mīļākā vieta pasaulē un kāpēc?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

3B:

• Ja tu būtu Dievs, ko tu darītu, lai pārliecinātu cilvēkus par savu eksistenci?
• Ja Dievs pastāv, vai, tavuprāt, Viņš vēlētos ar mums sazināties? Kāpēc?
• Kāds ir tavs viedoklis saistībā ar jēdzienu – Dievs ir “personisks”: ka Viņš mūs ir radījis, ka Viņš mūs pazīst un mīl?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

3C:

• Kas tev nāk prātā, domājot par Jēzu? Ko tu par viņu esi mācījies vai sapratis?
• Kāpēc, tavuprāt, Jēzus ir tik svarīgs kristiešiem?
• Kādas ir tavas asociācijas ar kristietības ideju vai kristiešiem?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

 

4.SESIJA

4A:

• Vai tu tici brīnumiem?
• Kas tev asociējas ar Ziemassvētkiem un Lieldienām? Vai tu zini kaut ko par Ziemassvētku un Lieldienu kristīgo nozīmi?
• Ko tu zini par citiem reliģiskiem svētkiem vai laicīgajiem svētkiem?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

4B:

• Vai tu vari atsaukt atmiņā kādu, kurš ir atdevis savu dzīvību kāda cita cilvēka vai kādas idejas dēļ?
• Vai tu vari iedomāties situāciju, kurā tu spētu atdot savu dzīvību kāda cita dēļ?
• Kā tu reaģētu, ja uzzinātu, ka kāds ir atdevis savu dzīvību tevis dēļ?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

4C:

• Vai tu tici dzīvei pēc nāves? Kā tu domā, kas ar mums notiek pēc nāves?
• Kāpēc, tavuprāt, daudziem cilvēkiem ir tik grūti noticēt dzīvei pēc nāves?
• Kādas ir tavas pārdomas saistībā ar apgalvojumu, ka Jēzus nomira un augšāmcēlās mūsu dēļ? Kāda tam varētu būt nozīme?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

 

5.SESIJA

5A:

• Vai tu kādreiz ir esi piedzīvojis kādu īpašu iedvesmu vai kāda veida garīgo pieredzi?
• Kas tev dzīvē palīdz rast mieru vai atpūtu?
• Ko tu dari, kad tev ir jāpieņem kāds svarīgs lēmums?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

5B:

• Kāda ir bijusi tava labākā pieredze sabiedrībā vai ģimenē?
• Vai tu vari aprakstīt savu ideālo kopienu?
• Kurš cilvēks ir visvairāk ietekmējis tavu dzīvi un kāpēc?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

5C:

• Vai tu esi kādreiz apmeklējis jebkāda veida reliģisko dievkalpojumu? Kādas zīmes un simbolus tu atceries?
• Kāds ir tavs iespaids par kristiešiem un kristietību?
• Ko tu domā par ideju, ka caur pielūgsmi un kopienu mēs varam savienoties ar Dievu?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

 

6.SESIJA

6A:

• Kādas ir tavas mīļākās grāmatas vai filmas?
• Kurš ir tavs mīļākais seriāls?
• Kādu mūziku tev patīk klausīties?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

6B:

• Kur tu meklē padomu vai iedvesmu, kad tev tas ir nepieciešams?
• Vai tu esi kādreiz lasījis Bībeli?
• Vai tu kādreiz esi lasījis vai interesējies par citu reliģisko tradīciju sakrālām grāmatām?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

6C:

• Vai tu zini kādus Bībeles stāstus vai arī stāstus no kādām citām reliģiskām tradīcijām?
• Vai kāds no šiem stāstiem ir tev palīdzējis vai tevi iedvesmojis? Kurš ir tavs mīļākais stāsts un kāpēc?
• Ja Bībele varētu sniegt atbildi uz jebkuru jautājumu, kādu jautājumu tu uzdotu?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

 

7.SESIJA

7A:

• Kas liek mums uzticēties dažiem cilvēkiem vairāk nekā citiem?
• Kuriem cilvēkiem tu uzticies visvairāk un kāpēc?
• Vai, tavuprāt, vispār ir labi uzticēties citiem?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

7B:

• Kādi bija galvenie reliģiskie uzskati, cilvēciskās vērtības vai morāles principi, ar kuriem tu uzaugi?
• Kā gadu gaitā ir mainījušies tavi uzskati vai vērtības?
• Kādas ir vissvarīgākās vērtības, kuras tev pieder šodien un kāpēc?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

7C:

• Kādas ir tavas pārdomas par tēmu “spert soli ticībā”? Vai tas tev šķiet saistoši? Vai arī tevi kaut kas attur?
• Vai, tavuprāt, ticību var attaisnot, vai arī tā vienmēr ir neizskaidrojama?
• Vai tu vari atsaukt atmiņā kādu risku, kādu tu biji uzņēmies? Vai tas bija tā vērts?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

 

8.SESIJA

8A:

• Vai tu esi kādreiz lūdzies vai apmeklējis kādu dievkalpojumu? Kā tas bija?
• Ja tu lūdzies: Kāpēc tu lūdzies? Kāds ir tavs ierastais lūgšanas veids?
• Ja tu nelūdzies: kas tevi attur?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

8B:

• Vai tu domā, ka lūgšana spēj mainīt cilvēku dzīves?
• Vai tu zini citus cilvēkus, kuri lūdzas? Vai jūs zināt, kāpēc un kā viņi lūdzas?
• Ja Dievs ir visvarens, tad kāpēc, tavuprāt, Viņš dažreiz ignorē mūsu lūgšanas?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

8C:

• Kāpēc, tavuprāt, daudziem cilvēkiem ir grūti lūgt?
• Ko tu domā par apgalvojumu, ka Dievs mūs uzklausa un vēlas atbildēt uz mūsu lūgšanām?
• Ko tu domā par ideju lūgt kopā ar citiem cilvēkiem?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

 

9.SESIJA

9A:

• Kā tu domā, vai pastāv tādi jēdzieni kā pareizi un nepareizi? Kāpēc?
• Vai, tavuprāt, morāle ir mainīga vērtība, atkarībā no kultūras, valsts vai reliģijas?
• Vai tu domā, vai cilvēki ir brīvi? Kā Tev šķiet, vai cilvēki var mainīties?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

9B:

• Kādā veidā cilvēki saņem savas morālās vērtības? Kas viņus ietekmē?
• Kurš ir bijis lielākais morālais ceļvedis vai iedvesmas avots tavā dzīvē?
• Vai, tavuprāt, mums ir vajadzīgas morālas norādes no Bībeles vai kādiem citiem avotiem, vai arī mēs varam paši visu atrisināt?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

9C:

• Ko tu gribētu savā dzīvē sasniegt?
• Ar ko tu vēlētos palikt cilvēkiem atmiņā?
• Kad tu biji mazs, par ko tu gribēji kļūt?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

 

10.SESIJA

10A:

• Kas ir mīlestība?
• Vai tu spēj mīlēt arī tad, ja tev šī persona nepatīk? Vai arī tad, ja tu kādam nepatīc?
• Vai tu uzskati, ka “upurgatava” mīlestība ir iespējama? Vai tas ir saprātīgi?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

10B:

• Kurš ir vismīlošākais cilvēks, kuru tu personīgi pazīsti un kāpēc?
• Kurš ir lielākais cilvēka labestības piemērs, par kuru tu esi dzirdējis vai uzzinājis? Kas šos cilvēkus padara tik īpašus?
• Kāds, tavuprāt, ir dzīves mērķis?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

10C:

• Ko tu domā par apgalvojumu, ka Dievs mūs mīl un vēlas, lai mēs atbildētu Viņam ar pretmīlestību?
• Ko tu domā par apgalvojumu, ka mēs varam iepazīt Dievu caur Viņa Dēlu Jēzu Kristu?
• Ja tu zinātu, ka Dievs tevī klausās, ko tu Viņam teiktu vai jautātu?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

 

Sycamore seansu ceļveži filmām 1-10

(tulkojumi latviešu valodā)

 

1 – Sesija: Laimi meklējot

Resursi dalībniekiem.

DISKUSIJAS JAUTĀJUMI

1A:

• Kādas spēles vai aktivitātes tev patika bērnībā?
• Kādi bija tavas bērnības mīļākie saldumi vai ēdieni?
• Kurā pasaules daļā tu uzaugi un kāda tā bija?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

1B:

• Ko, tavuprāt, cilvēki visvairāk meklē savā dzīvē?
• Kas ir laime? Vai laimi ir iespējams atrast?
• Ja tu zinātu, ka pēc stundas būs pasaules gals, ko tu darītu?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

1C:

• Kas tev palīdz relaksēties un atbrīvoties no stresa?
• Kāds būtu tavs padoms cilvēkam, kurš apgalvo, ka ir pārāk aizņemts?
• Kā tu iztiktu bez mobilā tālruņa vai interneta?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

 

LASĪJUMI NO YOUCAT ŠAI SESIJAI

Ja tu izmanto YouCat savā Sycamore grupā, lūdzu noklikšķini šeit, lai iegūtu vispārīgus padomus par YouCat un lasījumu izmantošanu.

Te ir šīs nedēļas Sycamore sesijas lasījumi:

• Priekšvārds: pāvests Benedikts XVI [4 lpp.]
• #279 līdz #290– brīvība un laimes meklējumi [6 lpp.]

Ņem vērā, ka cipari (#) attiecas uz YouCat rindkopu numerāciju, nevis uz lappušu numerāciju. Skaitlis [kvadrātiekavās] beigās norāda, cik garš ir konkrētais fragments, izejot no lappušu skaita, kas jāizlasa (neskaitot lapas ar attēliem).

 

GARĀKI LASĪJUMI NO KATOĻU BAZNĪCAS KATEHISMA

Ja tev ir vairāk laika un tu vēlies padziļināt šīs sesijas tēmu, tu vari izmantot pilno Katoļu Baznīcas katehismu. Skat. standarta tiešsaistes versija šeit un digitālais “flip-book” izdevums šeit.

Te ir šīs nedēļas Sycamore sesijas lasījumi:

• #1716 līdz #1729– laimes meklējumi
• #1730 līdz #1748– cilvēka brīvība

Ņem vērā, ka cipari (#) attiecas uz Katehisma rindkopu numerāciju, nevis uz lappušu numerāciju. Noklikšķi uz saitēm, lai lasītu rindkopas tiešsaistes versijā.

 

GUDRĪBA NO BĪBELES

Psalmi 46:10

“Rimstieties un atzīstiet, ka Es esmu Dievs, cildināms tautu starpā, cildināms pa visu pasauli!””

Psalmi 23:1-3

“Tas Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka. Viņš man liek ganīties zāļainās ganībās. Viņš mani vada pie skaidra ūdens.Viņš atspirdzina manu dvēseli.”

5. Mozus 4:29

“Tu meklēsi To Kungu, savu Dievu, un tu viņu atradīsi, ja meklēsi Viņu no visas sirds un dvēseles.”

1. Ķēniņu 19:11-13

“Tas Kungs sacīja Elijam: “Ej ārā un stāvi kalnā Tā Kunga priekšā, jo Tas Kungs iet garām.” Pūta liels vējš, tik stiprs, ka tas sašķēla kalnus un salauza akmeņus Tā Kunga priekšā, bet Kungs nebija vējā; un pēc vēja zemestrīce, bet Kunga nebija zemestrīcē; un pēc zemestrīces uguns, bet Kungs nebija ugunī; un pēc ugunsgrēka atskanēja klusums. Kad Elija to dzirdēja, viņš ietina seju savā mantijā, izgāja ārā un nostājās pie alas ieejas.

Mateja 7:7-11

“Lūdziet, un jums tiks dots, meklējiet, un jūs atradīsiet, klauvējiet, un jums tiks atvērts! Jo katrs, kas lūdz, saņem, kas meklē – atrod, un kas klauvē, tam tiek atvērts. Vai starp jums ir cilvēks, kas pasniegtu savam dēlam akmeni, ja tas lūgtu maizi? Vai arī kas dotu čūsku, ja viņš lūgtu zivi?Ja tad jūs, kas esat ļauni, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs, kas debesīs, dos labu tiem, kas Viņu lūdz!”

Jāņa 14:27

Jēzus saka: “Mieru es jums atstāju. Savu mieru es jums dodu; ne tā, kā pasaule dod, es jums dodu, lai jūsu sirdis neuztraucas un nebīstas.”

Jāņa 16:33

Jēzus saka: “Mieru es jums atstāju. Savu mieru es jums dodu; ne tā, kā pasaule dod, es jums dodu, lai jūsu sirdis neuztraucas un nebīstas.”

 

GALVENĀS IDEJAS NO FILMAS

1A — neiespējamība nosēdēt mierā

Mēs esam savām mājām ļoti piesaistītas būtnes, un ideja par mājām mūsos ir iestrādāta gandrīz kā tāds iekšējs kompass. Manuprāt, tas izskaidro, kāpēc Grand Designs un simtiem citu māju būvniecības TV programmu ir tik ļoti populāras.

No otras puses, mēs ilgojamies pēc piedzīvojumiem, romantikas un arī nedaudz drāmas. Mums ātri kļūst garlaicīgi. Rakstnieks Džeks Londons ir teicis, ka mūsu dziļākais mērķis ir dzīvot, nevis tikai eksistēt.

To var redzēt visās lieliskajās ceļojumu filmās, kur varonis, gribot negribot, pamet mājas un atklāj ceļošanas brīvību. Tas redzams katrā klasiskajā vesternā, kad kovbojs uzkāpj zirgā un jāj tuksnesī meklēt bagātību vai romantiku, vai arī abas. Tas ir “Odisejas” grieķu mitoloģijā; arī Doroteja filmā The Wizard of Oz; to atklāj arī Frodo Baginss filmā Gredzenu pavēlnieks. Tā ir ideja par būšanu meklējumos.

Katra cilvēka sirdī ir nemiers. Ir labi pa reizei to atzīt. Mēs kaut ko meklējam. Mēs esam radīti kaut kam vairāk. Tas nenozīmē, ka man jāsakravā somas un jāiziet pa durvīm: iespējams, tā nebūs laba ideja. Bet vismaz es varu atļaut sev ieklausīties savas sirds dziļākajās ilgās un uzdot jautājumu: ko es īsti meklēju?

1B – Kas ir laime?

Dažreiz vēlme ir samērā vienkārša. Mēs vēlamies ēdienu, draudzību, brīvību, mīlestību. Mēs vēlamies tās lietas, kas ir mūsu acu priekšā. Mēs vēlamies lietas, kuru mums nav. Ja tu esi atlaists no darba, tu vēlēsies atrast jaunu darbu. Ja esi pazaudējis atslēgas, tu gribēsi tās atrast. Ja tu gatavojies braukšanas eksāmenam, tu ceri, ka varēsi nokārtot to ar pirmo reizi. Bet dažreiz mēs saprotam, ka īstenībā meklējam kaut ko vairāk.

Grieķu filozofs Aristotelis teica, ka mēs visi meklējam laimi, pat ja nevaram vienoties par to, kur to atrast. Viņš uzskatīja, ka patiesa laime ir atrodama dzīvē, kurai ir jēga un mērķis. Tas ir saistīts ar to, kā es dzīvoju, un ar to, kāds cilvēks esmu, un nebūt ne ar to, kas man pieder.

Kā tu zini, kas tev patiešām ir svarīgi? Tāds vienkāršais veids būtu ieskatīties savā plānotājā un pēc tam savā makā. Kam tu esi tērējis savu laiku un naudu pēdējās nedēļas laikā? Tas daudz pastāsta par tavām prioritātēm un to, kas, tavuprāt, ir tavas dzīves jēga.

Ko mēs meklējam? Kas ir laime? Es domāju, ka šeit nav vienkāršas atbildes. Un, iespējams, ja mēs par to pārāk daudz domājam, tas mēdz pazust. Edīte Vortone teica: “Ja tikai mēs pārstātu censties būt laimīgi, mēs varētu labi pavadīt laiku.”

Bet iedomājies, ja tev būtu palikusi tikai viena stunda vai viena nedēļa. Ko tu darītu? Kam tu zvanītu? Kur tu dotos? Un, kad atrodi savu atbildi, joprojām ir vērts padomāt: vai tā ir? Vai arī ir kaut kas vairāk?

1C — kā nospiest pauzes pogu

Cilvēki meklē ko vairāk kā tikai atpūtu vai relaksāciju. Pasaulē valda patiess izsalkums pēc miera un klusuma, pēc iespējas atiet no dzīves steigas un atbrīvot vietu pārdomām. Tā ir cilvēka vajadzība; es to pat sauktu par garīgu vajadzību. Tāpēc lielākajā daļā kultūru tradicionāli ir bijusi sabata diena, diena lai atpūstos.

Bībelē pravietis Elija gaidīja, ka viņš atradīs Dievu vēja troksnī, zemestrīcē un ugunī, bet galu galā viņš atrada Dievu ārpus alas, klusumā.

Daudzas reliģiskās tradīcijas runā par tuksneša simbolu. Pamest pilsētu un troksni un doties tuksnesī, lai atrastu kādu perspektīvu. Nevis aizbēgt uz citu pasauli, bet gan no jauna atklāt to, kas ir patiesi svarīgs savā pasaulē. Dzejnieks TS Eliots ir teicis, ka ir tādas lietas, kuras mēs varam dzirdēt tikai “klusumā starp diviem jūras viļņiem”.

Es nezinu, kā tieši tu personīgi vari nospiest pauzes pogu. Tas varētu šķist neiespējami. Es tikai zinu, cik tas ir svarīgi. Šī programma Sycamore daļēji ir paredzēta, lai palīdzētu tev rast iespēju padomāt un pārdomāt — neatkarīgi no tā, vai tu to izmanto grupā vai skaties to mājās. Ja tas palīdz – tas ir lieliski! Ir vēl daudz kas gaidāms. Ja nē, tad es ceru, ka tu atradīsi citu veidu. Tikai nepadodies!

 

2 – Sesija: Dieva esamība

Resursi dalībniekiem

DISKUSIJAS JAUTĀJUMI

2A:

• Kādi bija tavu vecvecāku reliģiskie uzskati un kā viņi tos praktizēja?
• Vai tavās mājās vai skolā bija kādas reliģiskas tradīcijas?
• Vai tavi apkārtējie cilvēki pamatā ir reliģiozi vai nereliģiozi? Kādas ir galvenās reliģijas jūsu reģionā?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

2B:

• Kāpēc, tavuprāt, daudziem cilvēkiem ir grūti ticēt Dievam?
• Vai tu pazīsti kādu, kurš ir zaudējis savu ticību un kāpēc?
• Vai jūs pazīsti kādu, kurš ir pievērsies kādai jaunai reliģijai, un kāpēc?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

2C:

• Kādas ir tavas domas par Dieva esamību?
• Vai, tavuprāt, ir kādi labi iemesli ticēt Dievam?
• Kuri ir visiespaidīgākie reliģiskie cilvēki, kurus tu pazīstu (personīgi vai no ziņām vai arī no vēstures)?

Vai ir kādas citas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

 

LASĪJUMI NO YOUCAT ŠAI SESIJAI

Ja tu izmanto YouCat ar savu Sycamore grupu, lūdzu noklikšķini šeit, lai saņemtu vispārīgas norādes saistībā ar YouCat un lasījumiem.

Te ir šīs nedēļas Sycamore sesijas lasījumi:

 

• #3 līdz #6– Dieva meklējumi [2 lpp.]
• #352 līdz #357– Pirmais bauslis (“Es esmu Kungs, tavs Dievs”) [5 lpp.]
• Ņem vērā, ka cipari (#) attiecas uz YouCat rindkopu numerāciju, nevis uz lappušu numerāciju. Skaitlis [kvadrātiekavās] beigās norāda, cik garš ir konkrētais fragments, izejot no lappušu skaita, kas jāizlasa (neskaitot lapas ar attēliem).

 

GARĀKI LASĪJUMI NO KATOĻU BAZNĪCAS KATEHISMA

Ja tev ir vairāk laika un tu vēlies padziļināt šīs sesijas tēmu, tu vari izmantot pilno Katoļu Baznīcas katehismu. Skat. standarta tiešsaistes versiju šeit un digitālo “flip-book” izdevumu šeit.

Te ir šīs nedēļas Sycamore sesijas lasījumi:

• #27 līdz #49– Dieva meklējumi
• #2084 līdz #2128– Pirmais bauslis (“Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs”)

Ņem vērā, ka cipari (#) attiecas uz Katehisma rindkopu numerāciju, nevis uz lappušu numerāciju. Noklikšķini uz saitēm, lai lasītu rindkopas tiešsaistes versijā.

 

GUDRĪBA NO BĪBELES

Jer 51:15

“Viņš ir tas, kas radījis pasauli ar Savu spēku, kas nopamatojis zemi ar Savu gudrību, un izpletis pār visu debesis pēc Sava padoma..”

Genesis 1:1-5

“Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem.Un Dievs sacīja: “Lai top gaisma.” Un gaisma tapa.Un Dievs redzēja gaismu labu esam, un Dievs šķīra gaismu no tumsas.Un Dievs nosauca gaismu: diena, – un tumsu nosauca: nakts.”

Job 12:7-10

“Bet prasi dzīvniekiem, tie tevi pamācīs, un debesu putniem, tie tev pavēstīs, vai jautā zemes tārpiem, un tie tevi pamācīs, un jūras zivis tev to izstāstīs: kas gan no visiem tiem to nezinātu un neatzītu, ka Tā Kunga roka it visu pasauli ir darījusi, ka Viņa rokās ir visu dzīvo dvēseles un visu cilvēku miesu gars!”

Apustuļu darbi 17:22-24

“Tad Pāvils, stāvēdams areopaga vidū, sacīja: Atēnieši, es redzu jūs visās lietās pārāk reliģiozus! Jo es, apstaigādams un aplūkodams jūsu dievekļus, atradu arī altāri, uz kura bija rakstīts: “Nepazīstamajam Dievam”. Ko jūs nepazīdami godinājat, to es jums sludinu. Dievs, kas radījis pasauli un visu, kas tanī ir, būdams debess un zemes Kungs…”

Romiešiem 1:20

“Jo tas, kas Viņā neredzams, un Viņa mūžīgais spēks, un dievība no pasaules radīšanas ir ar prātu saskatāmi Viņa darbos; tāpēc viņi ir neattaisnojami.”

Romiešiem 11:33-36

“Ak, kāds ir Dieva gudrības un zināšanas bagātību dziļums! Cik neizprotami ir Viņa lēmumi un neizdibināmi Viņa ceļi! Jo kas gan ir izpratis Dieva prātu, vai kas bijis Viņa padomdevējs? Vai kas Viņam iepriekš ko devis, lai saņemtu atlīdzinājumu? Jo no Viņa un caur Viņu, un Viņā ir viss. Viņam lai gods mūžīgi! Amen.”

Atklāsmes gr. 4:11

“Kungs, mūsu Dievs, Tu esi cienīgs saņemt slavu un godu, un varu, jo Tu visu radīji un ar Tavu gribu viss bija un tika radīts.”

 

GALVENĀS IDEJAS NO FILMAS

2A – Kāpēc vispār jādomā par reliģiju?

Lielākajai daļai ģimeņu kādreiz kaut kur pamatos bija kāda reliģija. Taču pēdējo desmitgažu laikā situācija ir mainījusies, vismaz Rietumos. Nesen veikta aptauja liecina, ka pirmo reizi kopš ir tikusi apkopota statistika, vairāk nekā puse Apvienotās Karalistes iedzīvotāju apgalvo, ka viņiem nav nekādas reliģiskās piederības.

No otras puses, piederība reliģiskajai ticībai faktiski pieaug lielākajā daļā pasaules. Visā pasaulē cilvēki, kuri apgalvo, ka jūtas piederīgi kādai reliģijai, veido 84% pasaules iedzīvotāju. Un šis procents ar katru gadu nevis sarūk, bet pieaug!

Tas vien, protams, tas nepierāda, ka Dievs pastāv, vai, ka reliģijas ir spēks, kas ved uz labo. Taču tas pierāda, ka jautājums par Dievu nav zaudējis aktualitāti un ka reliģiskā ticība daudziem cilvēkiem ir ļoti reāla dzīves sastāvdaļa.

Kādai labi pazīstamai grāmatai, kurā aplūkoti šie pārsteidzošie fakti, bija vienkāršs nosaukums: “Dievs ir atgriezies”. Ticības jautājumi ir jau sākotnēji iestrādāti mūsu cilvēciskajā dabā, pat ja cilvēkos valda ir mežonīgas domstarpības saistībā ar atbildēm: No kurienes radusies pasaule? Kāda ir manas dzīves jēga? Vai ir dzīve pēc nāves?

Es domāju, ka daudzos cilvēkos ir jūtams reliģisks vai garīgs izsalkums, un nav atrasta valoda, lai izteiktos. Taču pastāv arī vilcināšanās. Šie jautājumi padara mūs ievainojamus, un mēs arī nezinām, kur tie mūs varētu aizvest. Būtu dīvaini tos ignorēt, taču ir arī riskanti tajos kļūdīties.

Tomēr pirmais jautājums, no kura ir atkarīgi visi pārējie, ir daudz vienkāršāks un personiskāks, un tas ir šāds: vai ir vērts to visu izpētīt?

2B — pieci iemesli neticēt Dievam

Ir tik daudz dažādu iemeslu neticēt Dievam. Es nedomāju tikai dziļos iemeslus, par kuriem mums stāsta filozofi (lai gan arī tie ir svarīgi); Es domāju patiesos iemeslus, kuru dēļ cilvēki bieži atsakās meklēt Dievu.

Dažreiz tas ir viss no sērijas “zinātne pret reliģiju”; doma, ka mūsdienu zinātne var atbildēt uz katru dziļo cilvēce jautājumu; it kā pastāvētu konflikts starp prāta lietošanu un ticību Dievam.

Dažreiz ir tā, ka mēs uzaugam ģimenē vai kultūrā, kurā cilvēki šos jautājumus neuztver nopietni. Ja apkārtējos nevienu neinteresē reliģiskie jautājumi vai viņi ir naidīgi noskaņoti, tad ir vajadzīga liela drosme, lai tiem vispār pievērstos. Mēs varētu izjust bailes par to, ka vairs neiederēsimies.

Dažreiz Dievs mūsu iztēle mēdz būt tik dīvains, ka kļūst neiespējami viņu uztvert nopietni.

Savā priestera darbā es atklāju, ka pastāv divas ļoti izplatītas situācijas, kuru dēļ cilvēki zaudē ticību Dievam vai reliģijai. Viena no tām ir ciešanu pieredze: kā es varu ticēt mīlošam Dievam, ja pasaulē ir tik daudz ciešanu? Otra ir ticīgo sliktais piemērs. Dažiem cilvēkiem ir ir izveidojies šausmīgs priekšstats par ticīgajiem.

Ir tik daudz it kā loģisku iemeslu šaubīties par Dieva esamību un pretoties reliģijas idejai. Patiesi iemesli. Problēma ir tajā, ka pat tad, ja tu atzīsti šos iemeslus, jautājumi, kas saistīti ar ticību Dievam paliek! “No kurienes viss ir cēlies? Kāda ir cilvēka dzīves jēga? Kāpēc mēs ciešam? Vai pastāv dzīve pēc nāves? Vai Dievs ir?”

Tu vari kritizēt sliktās atbildes – un tev arī vajadzētu to darīt! Bet jautājumus ir grūti kritizēt.

2C – Diskusijas par Dieva esamību?

Kad es biju pusaudzis, manī skanēja mokoši jautājumi, kas vienmēr atgriezās; un es nevarēju uz tiem atrast atbildes ne mājās, ne skolā.

Man bija jautājumi par pasauli. No kurienes viss cēlies? Es zināju, ka zinātne izskaidros vienu lietu ar citu; tā jums pateiks, kāpēc viena lieta izraisa citu. Bet zinātne nekad nepateiks, kas ir visa pastāvošā galvenais iemesls. Kā reiz teica kāds filozofs: “Kāpēc ir kaut kas, nevis nekas?”

Man bija jautājumi saistībā ar Visuma skaistumu. Viss šis labums un skaistums, un kārtība. No kurienes tas nāk? Ko tas nozīmē? Un es zinu, ka daži cilvēki tūlīt iesprauksies un teiks: Tie ir tikai dabas likumi; tā ir zinātne. Bet tas neizskaidro, kā vispār radušies pirmie, vissvarīgākie dabas likumi. Kāds ir to galvenais iemesls?

Man bija personiskāki jautājumi, saistībā ar manu dzīvi. Man bija sava veida intuīcija, ka dzīvē ir jābūt kadam dziļākam mērķim un jēgai, kas pārsniedz nāvi. Es to vienkārši nespēju saprast. Es vienkārši jutu, ka mēs, cilvēki, esam radīti kam vairāk.

Un tie daži kristieši, kurus es pazinu, atstāja uz mani dziļu iespaidu: viņi bija itkā pavisam parasti cilvēki, taču viņos bija tāda ļoti reti sastopama miera un dzīves jēgas klātbūtne.

Šīs atziņas ļoti pakāpeniski mainīja mani. Nemanot, es atklāju, ka pārdomāju dažus klasiskos argumentus saistībā ar Dieva esamību. Cilvēki par šīm lietām ir prātojuši jau kopš senseniem laikiem. Pasaules esamība; tās skaistums un kārtība tajā; mūsu garīgā intuīcija; mūsu ilgas pēc mūžīgās dzīves.

Es vienkārši cenšos norādīt, ka ir daži aizraujoši argumenti, un tos ir vērts izpētīt. Manuprāt, pastāv daudz labu iemeslu ticēt Dieva esamībai. Vismaz ateistam ir pamatoti iemesli sākt šaubīties par savu ateismu!

 

3 – Sesija: Dievs, kurš runā

Resursi dalībniekiem

DISKUSIJAS JAUTĀJUMI

3A:

• Kādas baznīcas vai reliģiskā kulta celtnes tu esi apmeklējis? Kura ir tava mīļākā baznīca un kāpēc?
• Kas tevi pārsteidza baznīcās vai reliģiskā kulta celtnēs, kuras tu apmeklēji? Kādas raksturīgākās iezīmes tev visvairāk palika atmiņā?
• Kura ir tava mīļākā vieta pasaulē un kāpēc?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

3B:

• Ja tu būtu Dievs, ko tu darītu, lai pārliecinātu cilvēkus par savu eksistenci?
• Ja Dievs pastāv, vai, tavuprāt, Viņš vēlētos ar mums sazināties? Kāpēc?
• Kāds ir tavs viedoklis saistībā ar jēdzienu – Dievs ir “personisks”: ka Viņš mūs ir radījis, ka Viņš mūs pazīst un mīl?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

3C:

• Kas tev nāk prātā, domājot par Jēzu? Ko tu par viņu esi mācījies vai sapratis?
• Kāpēc, tavuprāt, Jēzus ir tik svarīgs kristiešiem?
• Kādas ir tavas asociācijas ar kristietības ideju vai kristiešiem?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

 

LASĪJUMI NO YOUCAT ŠAI SESIJAI

Ja tu izmanto YouCat savā Sycamore grupā, lūdzu noklikšķini šeit, lai saņemtu vispārīgus norādījumus par YouCat un lasījumu izmantošanu.

Te ir šīs nedēļas Sycamore sesijas lasījumi:

• No 7 līdz 10– Dievs atklāj sevi [2 lpp.]
• #358– Dieva attēli ir aizliegti [1 lapa]
• #71 līdz #85– Kas ir Jēzus Kristus? [7 lapas]

Ņem vērā, ka cipari (#) attiecas uz YouCat rindkopu numerāciju, nevis uz lappušu numerāciju. Skaitlis [kvadrātiekavās] beigās norāda, cik garš ir konkrētais fragments, izejot no lappušu skaita, kas jāizlasa (neskaitot lapas ar attēliem).

 

GARĀKI LASĪJUMI NO KATOĻU BAZNĪCAS KATEHISMA

Ja tev ir vairāk laika un tu vēlies padziļināt šīs sesijas tēmu, tu vari izmantot pilno Katoļu Baznīcas katehismu. Skat: standarta tiešsaistes versiju šeit un digitālo “flip-book” izdevumu šeit.

Te ir šīs nedēļas Sycamore sesijas lasījumi:

• #50 līdz #73– Dievs atklāj sevi
• #2129 līdz #2141– Dieva tēli ir aizliegti
• #422 līdz #429– Jēzus Kristus
• #430 līdz #455– Dieva Dēls
• #456 līdz #483– Vārds tapa Miesa
• #484 līdz #511– dzimis no Jaunavas Marijas

Ņem vērā, ka cipari (#) attiecas uz Katehisma rindkopu numerāciju, nevis uz lappušu numerāciju. Noklikšķini uz saitēm, lai lasītu rindkopas tiešsaistes versijā.

 

GUDRĪBA NO BĪBELES

1. Mozus 12:1-4

“Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu.Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis.

5. Mozus 10:14-15

“Redzi, vienīgi Tam Kungam pieder debesis un debesu debesis, zeme un viss, kas uz tās ir. Tomēr vienīgi pret taviem tēviem Tam Kungam ir bijis labs prāts, Viņš tos iemīlēja, un Viņš izredzēja viņu pēcnācējus, tos, kas nāktu pēc viņiem, tas ir, jūs pašus, starp visām tautām, kā tas šodien ir skaidri redzams.

Ebrejiem 1:1-3

“Dievs vecos laikos daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uz tēviem,šinīs pēdējās dienās uz mums ir runājis caur Dēlu, ko Viņš ir iecēlis par visu lietu mantinieku, caur ko Viņš arī pasauli radījis. Tas, būdams Viņa godības atspulgs un būtības attēls, nesdams visas lietas ar Savu spēcīgo vārdu un izpildījis šķīstīšanu no grēkiem, ir sēdies pie Majestātes labās rokas augstībā.”

Jāņa 1:14, 18

“Un Vārds kļuva miesa un dzīvoja starp mums; un mēs redzējām Viņa godību, Tēva Vienpiedzimušā godību, pilnu žēlastības un patiesības… Dievu neviens nekad nav redzējis: vienpiedzimušais Dēls, kas ir Tēva klēpī, To atklāja.”

Jāņa 3:16-17

Jēzus saka: “Jo Dievs tā mīlēja pasauli, ka deva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas uz Viņu tic, nepazūd, bet iegūst mūžīgo dzīvību.Jo Dievs nesūtīja savu Dēlu pasaulē, lai Viņš pasauli tiesātu, bet lai pasaule tiktu caur Viņu pestīta.”

Jāņa 14:8-9

“Filips sacīja Viņam: Kungs, rādi mums Tēvu un mums pietiek.9 Jēzus sacīja viņam: Es esmu tik ilgi pie jums, bet jūs neesat mani pazinuši? Filip, kas mani redz, redz arī Tēvu!”

 

GALVENĀS IDEJAS NO FILMAS

3A – Dieva apslēptība

Daudzās reliģiskajās tradīcijās uzsvars tiek likts to, ka Dievs ir apslēpts. Jā, Dievs eksistē. Bet mūsu Dieva izziņas ceļā ir savi ierobežojumi. Viņš ir klusuma, tumsas, noslēpuma Dievs. Dievs ir bezgalīgs un mūžīgs, Viņš stāv pāri visam, ko mēs varam saprast vai iedomāties.

Taču ir arī cita tradīcija: mēģināt vismaz kaut ko pateikt par Dieva noslēpumu. Kad mēs uzlūkojam uz pasauli, tās esamību, skaistumu, kārtību, tas viss runā par Dievu; par Viņa spēku, dāsnumu, saprātu, gudrību, labestību. Radīšana norāda uz Radītāju.

Noslēpums, kas mājo visuma sirdī nav kāds abstrakts spēks, bet gan dzīvs, personisks Dievs, kurš aicina mūs attiecībās ar Sevi. Šī ir viena no galvenajām atziņām ebreju un kristiešu un musulmaņu tradīcijās. Bībelē ir teikts, ka Dievs ir “dzīvs Dievs”, kas ir “žēlīgs un līdzjūtīgs, lēns dusmās un bagāts mīlestībā”. Kristieši ir raduši uzrunāt Dievu kā “Tēvu”, kas mums atgādina par Viņa labestību un rūpēm par visu radību.

Ir tik svarīgi apzināties, ka ir Radītājs un radīšana, un ka tam visam ir jēga. Zināt, ka tava dzīve nav tikai nejaušības rezultāts, bet gan, ka tai ir jēga un mērķis. Zināt, ka Dievs ir labs un uzticams, pat ja tev ir neatbildēti jautājumi par pasauli un dzīves jēgu. Svētais Augustīns reiz teica, ka Dievs ir bezgalīgi pārāks par mums, tomēr vienlaikus arī tuvāks mums nekā mēs paši sev.

Dieva labestība ir tikai sākuma punkts. Bet tas ir ļoti būtisks. Un tas noved pie nākamā jautājuma: ja Dievs ir tik labs, vai Viņš mēģina runāt ar mums?

3B – Kad Dievs salauž klusumu

Ja pastāv mīlošs Dievs, vai, tavuprāt, Viņš varētu mēģināt ar mums runāt, kaut kādā veidā censties piesaistīt mūsu uzmanību? Ja tu pieļauj, ka ir kaut vismazākā iespēja, ka Dievs varētu eksistēt, vai tu uzklausītu Viņu, meklētu Viņu; pamatojoties uz to, ka varbūt Viņš pats mūs meklē, vēršas pie mums? Šo ideju sauc par “atklāsmes iespēju”.

Ja cilvēks ir atvērts domai par mīlošu Dievu, tad kļūst gluži loģiski būt atvērtam iespējai, ka Viņš varētu mums atklāties. Kā Viņš to darītu? Kas to lai zina? Bet mēs vismaz varam būt atvērti. Mūsu atvērtība varētu palīdzēt mums dzirdēt labāk, līdzīgi kā vecāki, klausoties savā bērnā, sadzird viņu labāk nekā jebkurš cits.

Un, ja mēs rūpīgi ielūkojamies cilvēces vēsturē, mēs ieraugām, ka patiesībā Dievs uz mums ir runājis dažādos veidos. Viņš runāja ar cilts vadoni, vārdā Ābrahāms, un sapulcināja kopā ebrejus, izredzēto tautu. Viņš atklāja grēka traģēdiju, un visus veidus, kādos cilvēki bija vērsušies pret Viņu un arī viens pret otru. Dievs atklāja cerību uz pestīšanu, lai kādu dienu mēs varētu būt vienoti ar Viņu un viens ar oru.

Viņš vispirms nāca pie ebreju tautas, nevis tāpēc, lai izslēgtu visus pārējos, bet gan tāpēc, lai Viņa vēstījumu savā laikā varētu tikt līdzdalīts ar visiem cilvēkiem. Un kristieši tic, ka Dieva apsolījumi ir piepildījušies līdz ar mūsu Pestītāja, Jēzus Kristus, atnākšanu.

Dievs ir runājis uz mums cilvēces vēsturē, izmantojot zīmes un simbolus, cilvēkus un notikumus. Viņš mūs nav atstājis vienus. Dievs ir pārtraucis klusumu. Viņš ir nācis mums palīgā.

3C – Dieva sejas atklāšana

Lielākā daļa vēsturnieku ir vienisprātis attiecībā uz Jēzus dzīves galvenajiem faktiem. Tā nav tikai mitoloģija vai kristīgā propaganda. Par Jēzu Kristu un Viņa dzīvi ir vairāk pārliecinošu pierādījumu nekā par jebkuru citu personu senajā pasaulē.

Jēzus piedzima Betlēmē pirms mazliet vairāk kā 2000 gadiem. Viņš uzauga ebreju ģimenē Nācaretes ciemā aptuveni 60 jūdzes uz ziemeļiem no Jeruzalemes. Viņš bija galdnieks, kurš pēc tam kļuva par rabīnu, ebreju mācītāju. Viņš pārsteidza cilvēkus ar savu mācību un dziedināšanas kalpošanu un pulcēja ap sevi sekotāju grupu, jeb kopienu, ko Viņš sauca par Baznīcu.

Jēzus nonāca ilgstošā konfrontācijā ar tā laika reliģiskajām autoritātēm un tika sodīts ar krustā sišanu Jeruzalemē. Viņa sekotāji apgalvoja, ka Viņš ir augšāmcēlies no miroņiem un parādījies viņiem, un, ka Viņš kaut kādā noslēpumainā veidā joprojām atradās kopā ar viņiem. Tāds ir īsais kopsavilkums.

Tikpat pārsteidzoši ir tas, kā Viņš ietekmēja cilvēku dzīvi. Viņa mācība atstāja uz cilvēkiem dziļu iespaidu. Viņa laipnība viņus aizkustināja. Viņa stāsti viņus uzjautrināja. Viņa godīgums viņus satricieca. Viņa lūgšanai bija tāda intensitāte un sirsnība, kādu viņi vēl nekad nebija redzējuši.

Bībelē ir nepārprotami norādīts, ka Jēzus ir kas vairāk nekā pravietis vai skolotājs. Viņa sekotāji nāk Viņu pielūgt tāpat kā Izraēla Dievu. Tātad, kad mēs uzlūkojam Jēzu, mēs uzlūkojam Dieva vaigu.

Šī ir kristīgā ticība: Jēzus ir Dieva Dēls, kas nāk no Tēva. Viņš ir pats Dievs, jo Viņš ar Dievu pēc būtības ir vienots.

 

4 – Sesija: Kas ir Jēzus?

Resursi dalībniekiem

 

DISKUSIJAS JAUTĀJUMI

4A:

• Vai tu tici brīnumiem?
• Kas tev asociējas ar Ziemassvētkiem un Lieldienām? Vai tu zini kaut ko par Ziemassvētku un Lieldienu kristīgo nozīmi?
• Ko tu zini par citiem reliģiskiem svētkiem vai laicīgajiem svētkiem?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

4B:

• Vai tu vari atsaukt atmiņā kādu, kurš ir atdevis savu dzīvību kāda cita cilvēka vai kādas idejas dēļ?
• Vai tu vari iedomāties situāciju, kurā tu spētu atdot savu dzīvību kāda cita dēļ?
• Kā tu reaģētu, ja uzzinātu, ka kāds ir atdevis savu dzīvību tevis dēļ?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

4C:

• Vai tu tici dzīvei pēc nāves? Kā tu domā, kas ar mums notiek pēc nāves?
• Kāpēc, tavuprāt, daudziem cilvēkiem ir tik grūti noticēt dzīvei pēc nāves?
• Kādas ir tavas pārdomas saistībā ar apgalvojumu, ka Jēzus nomira un augšāmcēlās mūsu dēļ? Kāda tam varētu būt nozīme?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

 

LASĪJUMI NO YOUCAT ŠAI SESIJAI

Ja tu izmanto YouCat savā Sycamore grupā, lūdzu noklikšķini šeit, lai saņemtu vispārīgus norādījumus par YouCat un lasījumu izmantošanu.

Te ir šīs nedēļas Sycamore sesijas lasījumi:

• #86 līdz #112– Jēzus dzīve, nāve un augšāmcelšanās [13 lpp.]

Ņem vērā, ka cipari (#) attiecas uz YouCat rindkopu numerāciju, nevis uz lappušu numerāciju. Skaitlis [kvadrātiekkavās] beigās norāda, cik garš ir šis fragments, ņemot vērā lapas, kas jums jāizlasa (neskaitot lapas ar attēliem).

 

GARĀKIE LASĪJUMI NO KATOĻU BAZNĪCAS KATEHISMA

Ja tev ir vairāk laika un tu vēlies padziļināt šīs sesijas tēmu, tu vari izmantot pilno Katoļu Baznīcas katehismu. Skat. standarta tiešsaistes versija šeit un digitālais “flip-book” izdevums šeit. Šie ir šīs nedēļas Sycamore sesijas lasījumi:

• #535 līdz #570– Jēzus sabiedriskā darbība
• #595 līdz #623– Jēzus nāve
• #624 līdz #630– Jēzus apbedīšana
• #631 līdz #637– Viņš nokāpa ellē
• #638 līdz #658– Augšāmcelšanās
• #659 līdz #667– Debesbraukšana

Ņem vērā, ka cipari (#) attiecas uz Katehisma rindkopu numerāciju, nevis uz lappušu numerāciju. Noklikšķini uz saitēm, lai lasītu rindkopas tiešsaistes versijā.

 

GUDRĪBA NO BĪBELES

Marka 1:32-34

“Bet pie Viņa, vakaram iestājoties, kad saule bija norietējusi, atnesa visus slimniekus un ļaunā gara apsēstos. Un visa pilsēta sapulcējās durvju priekšā. Un Viņš daudzus izdziedināja, kas sirga ar dažādām slimībām; un Viņš izdzina daudz ļauno garu.”

Mateja 7:28-29

“Un notika, kad Jēzus šos vārdus bija beidzis runāt, ļaudis izbrīnījās par Viņa mācību, jo Viņš tos mācīja kā tāds, kam vara, un ne kā viņu rakstu mācītāji.”

Lūkas 9:22

Jēzus saka saviem mācekļiem: ” Cilvēka Dēlam vajadzēs daudz ciest, un vecākie, un augstie priesteri, un rakstu mācītāji Viņu atmetīs un nogalinās, bet trešajā dienā Viņš celsies augšām.”

Jāņa 11:25-26

Jēzus sacīja Martai: “ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas uz mani tic, lai arī viņš būtu nomiris, dzīvos. Un ikviens, kas dzīvo un tic uz mani, ne mūžam nemirs. Vai tu tici tam?”

Jāņa 19:16-19

“Tad viņš atdeva tiem Viņu krustā sišanai. Bet tie paņēma Jēzu un aizveda.

Un Viņš, nesdams savu krustu, gāja uz to vietu, kas saucās Kalvārija, bet ebrejiski Golgota. Tur tie piesita Viņu krustā un līdz ar Viņu abās pusēs citus divus, bet Jēzu vidū. Bet Pilāts uzrakstīja arī uzrakstu un uzlika krustā. Un uzrakstīts bija: JĒZUS NACARIETIS, JŪDU ĶĒNIŅŠ.”

Lūkas 24:5-7

“Un, kad sievietes pie Jēzus kapa pārbijušās nolaida acis uz zemi, eņģeļi tām sacīja: “Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies. Pieminiet, ko Viņš jums runājis, vēl Galilejā būdams, sacīdams: Cilvēka Dēlam būs tapt nodotam grēcinieku rokās un krustā sistam un trešā dienā augšāmcelties.”

Apustuļu darbi 10:39-41

“Mēs esam liecinieki visam tam, ko Viņš darīja Jūdu zemē un Jeruzalemē. Viņu tie nonāvēja, piesitot krustā. Dievs Viņu uzmodināja trešajā dienā un atļāva Viņam parādīties. Ne visai tautai, bet Dieva izredzētajiem lieciniekiem, mums, kas kopā ar Viņu ēdām un dzērām pēc augšāmcelšanās no miroņiem.”

1. Korintiešiem 15:3-5

“Jo vispirms es jums mācīju to, ko arī pats saņēmu, ka saskaņā ar Rakstiem Kristus ir miris par mūsu grēkiem, un ka Viņš ticis apbedīts, un ka Viņš saskaņā ar Rakstiem trešajā dienā augšāmcēlies, un ka Viņš parādījies Kēfam un pēc tam tiem vienpadsmit.”

 

GALVENĀS IDEJAS NO FILMAS

4A – Viņš nāca, lai dāvātu pasaulei dzīvību

Četri Bībeles evaņģēliji ir vēsturiski apraksti, kas liecina par Jēzus dzīvi. Tos sarakstījuši Matejs, Marks, Lūka un Jānis. Tie ir balstīti uz aculiecinieku liecībām.

Tu lasi par to, kā Jēzus neparastā veidā pieskaras cilvēku dzīvēm. Betsaidas ciemā Viņš pieskārās cilvēka acīm, kurš bija pilnīgi akls, un viņu izdziedināja. Naines pilsētā, ieraudzījis sievieti sērojam par savu mirušo dēlu, Viņš pieskārās mirušā ķermenim, un vīrietis tika atdzīvināts.

Kad vētra mētāja laivu, kurā Viņš atradās, Viņš apsauca vēju un viļņus un vētra uzreiz norima. Kānas ciemā, kāzās, kad bija beidzies vīns, Viņš ūdeni pārvērta vīnā.

Šie brīnumi nav nekādas pasakas vai mīti. Tiem bija simtiem liecinieku. Galilejas iedzīvotāji nebija muļķi. Viņi zināja, kā atmaskot viltus brīnumdarītājus.

Kad Jēzus mācīja, viņi juta, ka caur Viņu runā Dieva gudrība. Kad Viņš piedeva grēkus, viņi juta, ka Dieva žēlastība izlejas un tiem pieskaras. Kad Viņš lūdzās, šķita, ka debesis un zemi nešķir nekāds attālums. Viņš laboja pasauli, kas bija kļuvusi salauzta.

Un lai kur Viņš gāja, ap Viņu pulcējās cilvēki un Viņs aicināja tos savā draudzībā. Neviens netika izslēgts, izņemot tos, kuri izslēdza paši sevi. Šo neparasto kopienu viņš nosauca par Baznīcu.

Jēzus teica: “Es esmu Ceļš, Patiesība un Dzīvība”. Tas bija tā, it kā Viņš atvērtu durvis uz pilnīgi jaunu dzīvesveidu. Viņš to sauca par Dieva Valstību. Tas bija kas tāds, kas ebreju tautai bija apsolīts jau daudzus gadsimtus, un pēc kā visi cilvēki klusībā ilgojās.

4B – Jēzus glābjošā nāve

Kristieši tic, ka Jēzus atdeva savu dzīvību par mums, nomirdams pie krusta, un pēc tam trešajā dienā augšāmcēlās no mirušajiem augšāmcelšanās godībā. Viņa nāve sniedz mums samierināšanos ar Dievu un cerību uz mūžīgo dzīvi. Tas atnes dziedināšanu un sniedz mums piedošanu tajā, ko Bībele sauc par grēku, kas ir viss mūsu izdarītais ļaunums un viss kaitējums, ko esam kādam nodarījuši. Bet kāpēc Viņam bija jāmirst?

Dieva Dēls kļuva par cilvēku, jo vēlējās būt kopā ar mums. Viņš gribēja iekļūt cilvēka pieredzes dziļākajā realitātē; piedzīvot ne tikai mūsu prieku, bet arī mūsu vientulību, ciešanas un tumsu; lai neviens cilvēks nekad nevarētu teikt, ka Dievs viņu ir pametis.

Viņš ļāva sevi spīdzināt un sodīt ar nāvi, tā itkā būtu parasts noziedznieks. Tā bija vēlme tuvoties visiem tiem, kuri cieš, un izvest tos labākā vietā.

Iedomājies, ja tu atklātu, ka esi dzīvs tikai pateicoties tam, ka kāds ir atdevis savu dzīvību par tevi. Jā, tāda ir realitāte. Jēzus ziedoja savu dzīvību pie krusta par katru no mums personīgi. Viņš to darīja aiz mīlestības – mīlestības pret katru no mums, pret tevi, pret mani. Viņš iznesa uz saviem pleciem katra cilvēka grēka smagumu un katra cilvēka ciešanu nastu.

Jēzus krusts ir augstākais upuris. Tas novērš visu kaitējumu, kas jebkad ir nodarīts, un atbrīvo mūs. Tam ir bezgalīga vērtība, jo tas, kurš saka Jā, bija Dieva Dēls. Viss, kas mums jādara, ir jāpievieno savs “Jā” Viņa teiktajam un jācenšas atbildēt Viņam ar mīlestību.

4C – Augšāmcelšanās nozīme

Kristieši tic, ka Jēzus nomira un trešajā dienā Dievs Tēvs ar Svētā Gara spēku Viņu augšāmcēla no mirušajiem. Viņš parādījās saviem draugiem un mācekļiem – mācīja viņus un dalījās ar viņiem savā dzīvībā.

Pēc četrdesmit dienām Viņš ar miesu un dvēseli tika uzņemts debesīs, lai būtu kopā ar Tēvu. Tad Vasarsvētkos Viņš sūtīja Baznīcai Svēto Garu, lai visi cilvēki varētu piedalīties šajā jaunajā dzīvē.

Kad Jēzus augšāmcēlās no miroņiem, Viņš ne tikai atgriezās savā vecajā dzīvē; Viņš iegāja pilnīgi jaunā esības veidā. Viņa cilvēciskais ķermenis tagad ir pagodināts, līdzdalot Dieva mūžīgo dzīvi. Tas ir jauns radījums, atbrīvots no ciešanām un nāves. Augšāmcelšanās ir cerības simbols, zīme Dieva uzvarai pār grēku un ļaunumu.

Kad Kristus augšāmceļas no kapa, Viņš izceļ mūs no garīgās tumsas, kurā mēs atrodamies, un aizved mūs drošībā. Mums vienkārši ir jāpasniedzas un jāpaņem Viņa roka.

Jēzus nāve un augšāmcelšanās – tie nav tikai stāsti. Ir tik pārsteidzoši atklāt, ka Jēzus Kristus ir dzīvs. Ka Viņš nomira aiz mīlestības pret mani un pret tevi personīgi. Ka Viņš augšāmcēlās no miroņiem aiz mīlestības pret mani un pret tevi personīgi. Un ka Viņš aicina mūs piedalīties Viņa dzīvē tādā ļoti personiskā veidā.

Mēs varam atbildēt uz šīm pārsteidzošajām zināšanām, sperot soli ticībā. Tas vienkārši nozīmē uzticēties Jēzum Kristum. Skaļi vai arī savā sirdī teikt Viņam: “Jēzu, es ticu Tev”; vai pat “Jēzu, palīdzi man noticēt Tev!”

 

5 – Sesija: Svētais Gars un Baznīca

Resursi dalībniekiem

DISKUSIJAS JAUTĀJUMI

5A:

• Vai tu kādreiz ir esi piedzīvojis kādu īpašu iedvesmu vai kāda veida garīgo pieredzi?
• Kas tev dzīvē palīdz rast mieru vai atpūtu?
• Ko tu dari, kad tev ir jāpieņem kāds svarīgs lēmums?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

5B:

• Kāda ir bijusi tava labākā pieredze sabiedrībā vai ģimenē?
• Vai tu vari aprakstīt savu ideālo kopienu?
• Kurš cilvēks ir visvairāk ietekmējis tavu dzīvi un kāpēc?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

5C:

• Vai tu esi kādreiz apmeklējis jebkāda veida reliģisko dievkalpojumu? Kādas zīmes un simbolus tu atceries?
• Kāds ir tavs iespaids par kristiešiem un kristietību?
• Ko tu domā par ideju, ka caur pielūgsmi un kopienu mēs varam savienoties ar Dievu?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

 

LASĪJUMI NO YOUCAT ŠAI SESIJAI

Ja tu izmanto YouCat savā Sycamore grupā, lūdzu noklikšķini šeit, lai iegūtu vispārīgas norādes par YouCat un lasījumiem. Šie ir šīs nedēļas Sycamore sesijas lasījumi:

• #113 līdz #128– Svētais Gars un Baznīca [9 lpp.]

Ņem vērā, ka cipari (#) attiecas uz YouCat rindkopu numerāciju, nevis uz lappušu numerāciju. Skaitlis [kvadrātiekkavās] beigās norāda, cik garš ir šis fragments, ņemot vērā lappušu skaitu, kas jums jāizlasa (izņemot attēlu lapas).

 

GARĀKI LASĪJUMI NO KATOĻU BAZNĪCAS KATEHISMA

Ja tev ir vairāk laika un tu vēlies padziļināt šīs sesijas tēmu, tu vari izmantot pilno Katoļu Baznīcas katehismu. Skat standarta tiešsaistes versija šeit un digitālais “flip-book” izdevums šeit. Šie ir šīs nedēļas Sycamore sesijas lasījumi:

• #687 līdz #747– Svētais Gars
• #751 līdz #780– Baznīca Dieva plānā
• #781 līdz #810– Baznīca kā Dieva tauta un Kristus Miesa

Ņem vērā, ka cipari (#) attiecas uz Katehisma rindkopu numerāciju, nevis uz lappušu numerāciju. Noklikšķini uz saitēm, lai lasītu rindkopas tiešsaistes versijā.

 

GUDRĪBA NO BĪBELES

Jesajas 11:2-3

Pravietis Jesaja runā par apsolīto Mesiju: “Un pār to klāsies un to sargās Tā Kunga Gars, gudrības un saprāta gars, padoma un spēka gars, atziņas un Tā Kunga bijības gars. Bijība Tā Kunga priekšā būs viņam salda smarža, un viņš netiesās pēc tā, ko viņa acis redz, un nespriedīs pēc tā, ko viņa ausis dzird,”

Jāņa ev. 14:26

Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Bet Iepriecinātājs Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs manā Vārdā, jums visu iemācīs un atgādinās jums visu, ko es jums sacīju.”

Apustuļu darbi 2:1-4

“Kad Vasarsvētku diena bija pienākusi, visi viņi bija kopā tanī pat vietā. Un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stipra vēja pūsma, un piepildīja visu māju, kur tie sēdēja. Un viņiem parādījās mēles it kā no uguns, kas sadalījās un nolaidās uz ikviena no viņiem. Un visi tika Svētā Gara piepildīti un iesāka runāt dažādās valodās, kā Svētais Gars deva viņiem izrunāt.”

Apustuļu darbi 2:38

Svētais Pēteris saka Jeruzalemes ļaudīm: “Gandariet par saviem grēkiem, un ikviens no jums lai kristās Jēzus Kristus vārdā jūsu grēku piedošanai, un jūs saņemsiet Svētā Gara dāvanu.”

Galatiešiem 5:22-23

“Gara auglis ir mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, augstsirdība, uzticība, lēnprātība un savaldība.”

Apustuļu darbi 2:42

Agrīnās kristīgās kopienas dzīve Jeruzālemē: “Un viņi pastāvēja apustuļu mācībā, maizes laušanas sadraudzībā un lūgšanā..”

1 Korintiešiem 12:12-13

“Jo kā viens ķermenis un tam daudz locekļu, bet visi ķermeņa locekļi, kaut gan to ir daudz, ir tikai viens ķermenis, tā arī Kristus. Jo vienā Garā mēs visi esam kristīti, vai tie būt jūdi vai pagāni, vai vergi, vai brīvie; un visi mēs ar vienu Garu esam dziedināti.”

Efeziešiem 2:19-22

“Tātad jūs vairs neesat svešinieki un ienācēji, bet esat svēto līdzpilsoņi un Dieva saimes locekļi, kas uzcelti uz apustuļu un praviešu pamata, bet galvenais stūrakmens ir Kristus Jēzus. Katra uz Viņa celtā celtne izaug par svētu templi Kungā. Viņā arī jūs Garā tiekat uzcelti par Dieva mājokli..”

 

GALVENĀS IDEJAS NO FILMAS

5A – Kā Svētais Gars var mainīt tavu dzīvi

Kad Jēzus bija augšāmcēlies no mirušajiem un uzkāpis debesīs, mācekļi bija kopā Jeruzalemē ar Mariju, Jēzus māti. Un Vasarsvētku dienā no debesīm nāca skaņa kā stipra vēja pūsma. Istabā parādījās kaut kas līdzīgs ugunij, un liesmas, šķiet, nolaidās uz katru no klātesošajiem. Viņi tika piepildīti ar Svēto Garu, kas deva viņiem brīnumainu spēju runāt ar visu tautu cilvēkiem viņu pašu dzimtajā valodā.

Tas ir Svētais Gars. Dieva elpa, kas piedod mūsu grēkus, atdzīvina mūsu dvēseles un dāvā mums līdzdalību paša Dieva dzīvē. Dievišķa uguns, kas pārņem mūsu dzīvi, apgriežot visu kājām gaisā, sadedzinot visu, kas ir necienīgs vai nešķīsts, un dod mums gaismu, enerģiju, pārliecību un spēku.

Svētais Gars ir Dieva mīlestība, ko mums sūtījis mūsu Tēvs caur Viņa Dēlu Jēzu Kristu. Tāpēc kristieši runā par Svēto Trīsvienību, jo vienīgais mūžīgais Dievs ir trīs Dievišķo Personu – Tēva, Dēla un Svētā Gara – kopība.

Svētā Gara dāvana ir tik vērtīga, jo Viņš pārveido mūs no iekšienes. Viņš paņem mūsu dzīves salauztās daļiņas un izveido no tām kaut ko jaunu. Dievs darbojas mūsu dzīvē. Bībele tam ir devusi vārdu – žēlastība.

Svētā Gara žēlastība palīdz mums lūgt. Viņš dāvā mums ticības, cerības, mīlestības dāvanas; par gudrību, drosmi, prieku, laipnību. Viņš dod mums daudzas citas garīgas dāvanas, kuras mums ir vajadzīgas, lai dzīvotu dzīvi, kas ir patiesi vērtīga, un dzīvi, kas būs dāvana citiem.

5B – neviens nenokļūst debesīs viens

Droši vien esat dzirdējuši frāzi: Lai izaudzinātu bērnu, ir vajadzīgs ciems. Tas ir par dažādiem veidiem, kādos kopiena var palīdzēt kādam pieaugt.

Un es to nedaudz palabošu, sakot: ir vajadzīga Baznīca, lai izaudzinātu kristieti. Kristieši ir daļa no pārsteidzošas ticības kopienas. Neviens debesīs nenokļūst viens.

Es domāju par kristīgo kopienu tīklu visā pasaulē, kuras vieno ticība un draudzība. Un es domāju arī par šīm kopienām, kas iesniedzas pagātnē, paša Jēzus Kristus laikā.

Kristīgā ticība ir nodota no paaudzes paaudzē. Ir zelta pavediens, kas vijas cauri vēsturei, nepārtrauktības ķēde, kas sniedz mums tiešu saikni ar Jēzu Kristu un Viņa dibināto kopienu, jauno ģimeni, kuru Viņš pulcēja kopā.

Tā ir Baznīcas dziļākā jēga. Tā ir vienotības un miera zīme, ko Dievs caur Jēzu Kristu vēlas dāvāt visiem cilvēkiem. Tādā veidā mēs varam dalīties šajā mierā. Mūsdienās tas izskatās nedaudz savādāk un arī sajūtas ir nedaudz citas. Bet tā ir Bībeles baznīca, Apustuļu baznīca. Ticība, ko mēs apliecinām šodien, būtībā ir tāda pati.

Tas ir arī ļoti praktiski. Mēs nevaram dzīvot tikai saskaņā ar kristīgo ticību. Mums vajag draugus, kaimiņus, skolotājus, ganus. Man ir vajadzīga ticības kopienas palīdzība. Man ir vajadzīga Dieva Baznīcas palīdzība. Un tas liecina par mūsu dziļo vajadzību pēc kopienas un piederības.

5C – Kāpēc mums ir vajadzīgas zīmes, simboli un sakramenti?

Kristieši tic, ka Dievs pieņēma cilvēcisko miesu un dzīvoja starp mums. Un Viņš turpina izmantot redzamas zīmes, lai dalītos ar mums Savā dzīvē. Kristīgajā tradīcijā šīs redzamās zīmes sauc par sakramentiem.

Septiņi sakramenti ir arī bibliskās ticības pamatā: kristības, iestiprināšana, Euharistija; laulība un ordinācija; grēksūdze un slimnieku sakraments. Šos sakramentus mums ir atstājis pats Jēzus. Bet tie nav tikai ārējās zīmes: tie ir iedarbīgi; tie sniedz mums Svētā Gara žēlastību.

Jēzus nav tāds draugs, kurš sociālajos tīklos tikai dalās ar savām fotogrāfijām, bet nekad nenāk ciemos. Viņš ir tas, kurš stāv pie durvīm, kāpj pāri slieksnim un ietin mūs savos apskāvienos. Daļa no sakramentu būtības ir tā, ka Jēzus Kristus mums pieskaras un pārveido mūsu dzīvi šodien.

Līdzās sakramentiem ir vēl daudz dažādu kristīgo zīmju un simbolu. Un, ja tu ieiesi jebkurā kristiešu baznīcā jebkurā vietā pasaulē, gandrīz jebkurā vēstures posmā, tu gandrīz vienmēr atradīsi vienus un tos pašus galvenos simbolus.

Tur būs centrālā telpa priekš kopienas tikšanās un lūgšanas; kristību trauks, stends vai kancele, kur tiek lasīta Bībele; vieta priesterim, kurš vada dievkalpojumu; un altāris, uz kura tiek liktas maizes un vīna dāvanas svētdienas Euharistijai.

Tas viss ir saistīts ar satikšanos. Šie simboli neaizstāj Kristu: tie mūs savieno ar Kristu. Tie norāda uz Kristu un palīdz mūsu kopienām tapt Viņa pārveidotām.

Rakstnieks G. K. Čestertons reiz teica: “Iešana uz baznīcu nepadara tevi par kristieti vairāk kā atrašanās garāžā tevi padarītu par automašīnu”. Mūs glābj dzīvā ticība. Sakramenti un visi ārējie kristietības simboli bez ticības ir neefektīvi. Bet, kad sakramenti tiek svinēti ticībā, tie padziļina mūsu ticību un tuvina to pilnībai.

 

6 – Sesija: Bībele

Resursi dalībniekiem

DISKUSIJAS JAUTĀJUMI

6A:

• Kādas ir tavas mīļākās grāmatas vai filmas?
• Kurš ir tavs mīļākais seriāls?
• Kādu mūziku tev patīk klausīties?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

6B:

• Kur tu meklē padomu vai iedvesmu, kad tev tas ir nepieciešams?
• Vai tu esi kādreiz lasījis Bībeli?
• Vai tu kādreiz esi lasījis vai interesējies par citu reliģisko tradīciju sakrālām grāmatām?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

6C:

• Vai tu zini kādus Bībeles stāstus vai arī stāstus no kādām citām reliģiskām tradīcijām?
• Vai kāds no šiem stāstiem ir tev palīdzējis vai tevi iedvesmojis? Kurš ir tavs mīļākais stāsts un kāpēc?
• Ja Bībele varētu sniegt atbildi uz jebkuru jautājumu, kādu jautājumu tu uzdotu?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

 

LASĪJUMI NO YOUCAT ŠAI SESIJAI

Ja tu izmanto YouCat savā Sycamore grupā, lūdzu noklikšķini šeit, lai iegūtu vispārīgas norādes par YouCat un lasījumu izmantošanu. Te ir šīs nedēļas Sycamore sesijas lasījumi:

• No 11 līdz 19– Bībele [7 lpp.]

Ņem vērā, ka cipari (#) attiecas uz YouCat rindkopu numerāciju, nevis uz lappušu numerāciju Skaitlis [kvadrātiekkavās] beigās norāda, cik garš ir šis fragments, izejot no lappušu skaita, kas jāizlasa (neskaitot attēlu lapas).

 

GARĀKI LASĪJUMI NO KATOĻU BAZNĪCAS KATEHISMA

Ja tev ir vairāk laika un tu vēlies padziļināt šīs sesijas tēmu, tu vari izmantot pilno Katoļu Baznīcas katehismu. Skat standarta tiešsaistes versija šeit un digitālo “flip-book” izdevums šeit. Šie ir šīs nedēļas Sycamore sesijas lasījumi:

• #101 līdz #141– Svētie Raksti

Ņem vērā, ka cipari (#) attiecas uz Katehisma rindkopu numerāciju, nevis uz lappušu numerāciju. Noklikšķini uz pašām saitēm, lai lasītu rindkopas tiešsaistes versijā.

 

GUDRĪBA NO BĪBELES

Jāņa 1:1-5

“Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Dievs bija Vārds. Tas iesākumā bija pie Dieva. No Viņa viss radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas radīts. Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma.Un gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma.”

Psalms 19:7-8

“Kunga likums ir pilnīgs, tas atspirdzina dvēseli;Kunga pavēle ir noteikta, tā pamāca nezinātāju;Kunga pavēles ir taisnīgas, tās iepriecina sirdi;Kunga bauslis ir skaidrs, tas apgaismo acis.”

Jesajas 55:10-11

“Jo, kā lietus un sniegs nāk no debesīm un turp neatgriežas, pirms tas nav veldzējis zemi, to apaugļojis un tērpis zaļumā, ka tā dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tāpat tas ir ar Manu vārdu, kas iziet no Manas mutes. Tas neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet tam jāizdara tas, ko Es vēlos, un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju.”

Mateja 7:24-25

Jēzus saka: “Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints.Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints.”

Lūkas 24:44-45

Jēzus saka: “Šie ir mani vārdi, ko es jums runāju, vēl būdams pie jums, ka jāpiepildās visam, kas par mani rakstīts Mozus bauslībā, praviešos un psalmos. Tad viņš atvēra tiem prātu, lai saprastu Svētos Rakstus.

Un Jēzus tiem sacīja: Šie ir vārdi, ko es jums sacīju, vēl pie jums būdams, ka nepieciešami visam bija jāpiepildās, kas par mani rakstīts Mozus bauslībā un praviešos, un psalmos. Tad Viņš tiem atvēra prātu, lai izprastu Rakstus.

2. Timotejam 3:16-17

Svētais Pāvils raksta svētajam Timotejam: “Katrs Dieva iedvesmots raksts noderīgs mācīšanai, atspēkošanai, labošanai, audzināšanai taisnībā,17. Lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs un katram labam darbam sagatavots.”

Romiešiem 10:17

“Tātad ticība nāk no dzirdētā, un dzirdētais nāk caur Kristus vārdu.”

Romiešiem 15:4

“Jo viss, kas agrāk bija rakstīts, ir rakstīts mūsu pamācībai, lai mēs izturīgi būdami bēdās un iepriecu smeldami Rakstos iegūtu cerību.”

 

GALVENĀS IDEJAS NO FILMAS

6A – Kas ir Bībele?

Bībele tā nav tikai viena grāmata, tas ir pārsteidzošs ebreju un kristiešu dažādu tradīciju rakstu krājums. To ir sarakstījuši dažādi cilvēki, dažādās vietās, daudzu gadsimtu garumā. Faktiski tā ir vesela bibliotēka, nevis atsevišķa grāmata.

Tā stāsta par Dieva plānu attiecībā uz cilvēci, kas risinās sākot no pasaules radīšanas līdz laiku beigām. Tā runā par Dieva mīlestību pret visiem cilvēkiem; Viņa īpašo mīlestību pret ebreju tautu; Pestītāja, Jēzus Kristus, atnākšanu; Viņa nāvi un augšāmcelšanos; Svētā Gara dāvanām; un kristīgās baznīcas pirmsākumiem. Bībele noslēdzas ar neparastu debesu redzējumu.

Vissvarīgākās grāmatas Bībelē ir četri evaņģēliji. To autori Matejs, Marks, Lūka un Jānis stāsta par Jēzu no dažādām perspektīvām. Evaņģēliji ir uzticami, vēsturiski dokumenti, kas mums stāsta par Jēzus dzīvi un Viņa mācību.

Kristieši uzskata, ka Bībele ir Svētā Gara iedvesmota. Dievs vadīja Bībeles autorus un pestīšanas vēsturi, kurā viņi piedalījās un atklāja mums patiesību, kas bija nepieciešama mūsu glābšanai.

Bībele ir absolūtais pamats ikviena kristieša dzīvē un Baznīcā. Kristieši tic, ka Dievs runā uz mums caur Bībeles vārdiem un notikumiem. Tie nav tikai miruši vārdi, kas atdusas lapās. Tie atdzīvojas, un mēs tiekam aizrauti šo notikumu realitātē.

Tāpēc tiek teikts, ka kristietība ir Vārda reliģija, nevis Grāmatas reliģija. Mēs lasām šo grāmatu, bet dzirdam Kristus balsi.

6B — vai mēs varam uzticēties Bībelei?

Kristieši Bībelei piešķir lielu nozīmi. Kristieši apgalvo ne tikai to, ka lasīt Bībeli ir iedvesmojoši un noderīgi, bet arī to, ka tā ir patiesība; un pāri visam tā atspoguļo patiesību par Jēzu Kristu – Viņa dzīvi, mācību, Viņa nāvi un augšāmcelšanos.

Kristiešus neinteresē ne mīti, ne pasakas. Viss balstās pārliecībā, ka Dievs ir ienācis mūsu vēsturē, un, ja mēs nevaram uzzināt patiesību par šo vēsturi, tad godīgi sakot, tā vienkārši ir laika izšķiešana.

Šeit tu varētu kļūt skeptisks. Kāpēc man vajadzētu uzticēties Bībelei? Ja nu tā ir tikai kristiešu propaganda? Ko darīt, ja tās ir “viltus ziņas”? Tie ir labi jautājumi. Tāpēc ļauj man sniegt četrus iemeslus, kāpēc, es uzskatu, ka mēs varam uzticēties Bībelei, un jo īpaši, kāpēc mēs varam uzticēties četros evaņģēlijos sniegtajiem Jēzus dzīves stāstiem.

Pirmkārt: laiks. Četri evaņģēliji tika uzrakstīti tikai gadu desmitus pēc Jēzus nāves, un nevis gadsimtus vēlāk. Evaņģēliji ir tapuši neticami tuvu pašiem notikumiem. Tā nav sena vēsture, bet gan dzīva atmiņa.

Otrs iemesls, kāpēc es uzticos evaņģēlijiem, ir konsekvence. Evaņģēliji saskan ne tikai viens ar otru (varbūt tu to arī sagaidi), bet arī ar visu pārējo, ko mēs zinām par to laiku: ar kristīgajām vēstulēm, kas bija apritē; ar pierādījumiem, kurus mēs atrodam nekristiešu rakstos; ar vietējo ģeogrāfiju un monētu kalšanu, tā laika mākslu un uzrakstiem.

Trešais iemesls, kāpēc es uzticos evaņģēlijiem, ir tas, ka es uzticos cilvēkiem, kas tos sarakstīja, kopienām, kas tos nodeva tālāk, un Baznīcai, kas tos uzskatīja par lielāko dārgumu. Viņus neinteresēja stāstu izdomāšana. Svētais Lūks saka: Man jums jāsaka patiesība par notikušo. Svētais Jānis saka: Es liecinu par to, ko es zinu, kas ir patiesība. Mēs redzam lietas ar Kristum ticīgo acīm; bet viņu dedzība līdzdalīt patiesību – patiesību, kas ir mainījusi viņu dzīvi – liek mums tai noticēt pat vairāk un nevis mazāk.

Pēdējais iemesls, kāpēc es ticu evaņģēlijiem, ir to uzticamība. Ja tu lasi evaņģēlijus, tu vienkārši jūti, ka tie ir patiesi, uzticami. Ir autentiskums. Ir sajūta, ka tiem var uzticēties, ka evaņģēliji runā uz tavu sirdi, ka šis vēstījums ir radīts, lai to uztvertu nopietni. Sajūta, ka aiz atsevišķiem vārdiem katrā lappusē slēpjas kāda lielāka patiesība.

Tāpēc es domāju, ka iemeslu uzticēties Bībelei un evaņģēliju vēsturiskajai patiesībai ir pietiekoši daudz. Bet galu galā tevi tikai pati lasīšanas pieredze un patiesības dzirdēšana būs tas, kas tevi pārliecinās.

6C — kā Bībele var mainīt tavu dzīvi

Katram kristietim būs atšķirīgs stāsts par to, kā Dievs ar viņiem ir runājis caur Bībeles vārdiem. Dažreiz tas ir kaut kas pilnīgi negaidīts, gluži kā atvērt durvis, par kurām mēs nezinājām, ka tādas vispār eksistē. Dažreiz tas ir vienkārši kāds stiprinājuma vai iedrošinājuma vārds. Dažreiz tas ir ļoti konkrēts ziņojums vai pavēle: “Dari tā!” vai “Nedari tā!” Un dažreiz tie var būt tikai ikdienas lasījumi un lūgšana, bez kādas īpašas, lielas pieredzes.

Jēzus teica: ja jūs klausāties manos vārdos un īstenojat tos dzīvē, tas ir kā būvēt māju uz klints; pamats tad ir tik drošs, ka jūsu ticība nekad netiks sagrauta. Mums vienkārši jāpavada kāds laiks ar Bībeli un jāseko Viņa mācībai un piemēram. Tā var būt Bībeles lasīšana vienatnē vai lasījumu

klausīšanās baznīcā svētdienā.

Ja tu neesi pārliecināts, kā to sākt, došu tev viekāršu padomu. Atrodi Bībeli un atšķir kādu no četriem evaņģēlijiem (Mateja, Marka, Lūkas vai Jāņa), kuri atklāj Jēzus dzīvesstāstu. Izbaudi šos lasījumus. Lasi sev piemērotā tempā. Nekāda spiediena nav.

Atrodi to, kas tev šķiet interesants. Ja ir kāda Rakstu vieta, kas tevi pārsteidz, tad vari palikt pie tās un pārdomāt, piemēram, nobraucot no automaģistrāles, lai apbrīnotu skatu. Tu ne tikai lasi vārdus lapā, bet arī klausies, ko Dievs runā tavā sirdī.

Šāda privāta Bībeles lasīšana bieži vien arī ir tas veids, kā mēs to uzsākam. Taču drīz vien mēs saprotam, ka, ja vēlamies izprast Bībeles patieso vēstījumu un atklāt tās dziļākos noslēpumus, mums ir vajadzīga arī citu palīdzība un Baznīcas palīdzība. Svētais Gars runā uz visu Baznīcu, nevis tikai uz mani. Man ir vajadzīga Baznīcas gudrība, kas man palīdzētu novērtēt Bībeles gudrības dziļumus.

 

7 – Sesija: Ticības dāvana

Resursi dalībniekiem

DISKUSIJAS JAUTĀJUMI

7A:

• Kas liek mums uzticēties dažiem cilvēkiem vairāk nekā citiem?
• Kuriem cilvēkiem tu uzticies visvairāk un kāpēc?
• Vai, tavuprāt, vispār ir labi uzticēties citiem?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

7B:

• Kādi bija galvenie reliģiskie uzskati, cilvēciskās vērtības vai morāles principi, ar kuriem tu uzaugi?
• Kā gadu gaitā ir mainījušies tavi uzskati vai vērtības?
• Kādas ir vissvarīgākās vērtības, kuras tev pieder šodien un kāpēc?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

7C:

• Kādas ir tavas pārdomas par tēmu “spert soli ticībā”? Vai tas tev šķiet saistoši? Vai arī tevi kaut kas attur?
• Vai, tavuprāt, ticību var attaisnot, vai arī tā vienmēr ir neizskaidrojama?
• Vai tu vari atsaukt atmiņā kādu risku, kādu tu biji uzņēmies? Vai tas bija tā vērts?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

 

LASĪJUMI NO YOUCAT ŠAI SESIJAI

Ja tu izmanto YouCat savā Sycamore grupā, lūdzu noklikšķini šeit, lai iegūtu vispārīgas norādes par YouCat un lasījumu izmantošanu. Šie ir šīs nedēļas Sycamore sesijas lasījumi:

• #20 līdz #25– kas ir ticība? [4 lapas]
• #299 līdz #309– tikumi, tostarp ticība, cerība un žēlsirdības darbi [4 lpp.]

Ņem vērā, ka cipari (#) attiecas uz YouCat rindkopu numerāciju, nevis uz lappušu numerāciju. Skaitlis [kvadrātiekavās] beigās norāda, cik garš ir konkrētais fragments, izejot no lappušu skaita, kas jāizlasa (neskaitot lapas ar attēliem).

 

GARĀKIE LASĪJUMI NO KATOĻU BAZNĪCAS KATEHISMA

Ja tev ir vairāk laika un tu vēlies padziļināt šīs sesijas tēmu, tu vari izmantot pilno Katoļu Baznīcas katehismu. Skat. standarta tiešsaistes versija šeit un digitālais “flip-book” izdevums šeit.

Šie ir šīs nedēļas Sycamore sesijas lasījumi:

• #142 to #165– ticības nozīme
• #166 to #184– vispārēja Baznīcas ticība
• #1803 to #1845– tikumi, ieskaitot ticību, cerību un žēlsirdības darbus

Ņem vērā, ka cipari (#) attiecas uz Katehisma rindkopu numerāciju, nevis uz lappušu numerāciju. Noklikšķini uz pašām saitēm, lai lasītu rindkopas tiešsaistes versijā.

 

GUDRĪBA NO BĪBELES

Ēbrejiem 11:1

Ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.

Marka 5:34

Jēzus saka sievietei, kurai ir asiņošana: “Meit, tava ticība tevi darījusi veselu! Ej mierā un esi vesela no savas kaites!”

Jāņa 3:16-17

Jo Dievs tā mīlēja pasauli, ka deva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas uz Viņu tic, nepazūd, bet iegūst mūžīgo dzīvību. Jo Dievs nesūtīja savu Dēlu pasaulē, lai Viņš pasauli tiesātu, bet lai pasaule tiktu caur Viņu pestīta.

Marka 11:22, 24

22 Un Jēzus atbildēja: “Ticiet uz Dievu…visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs to saņēmāt, tad tas jums notiks.”

Jāņa 11:25-26

25 Jēzus sacīja Martai: “ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs,26 un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam! Vai tu to tici?”

Jāņa 14:12-14

Jēzus saka: “Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva. Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā. Ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu.

Jāņa 20:28-29

“Tomass sacīja Jēzum:

“Mans Kungs un Mans Dievs!” Jēzus viņam saka: “Tāpēc ka tu Mani redzēji, tu ticēji. Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic!”

Romiešiem 10:9-11

Jo, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts.Jo ar sirds ticību panākama taisnība un ar mutes liecību pestīšana,jo raksti saka: neviens, kas uz Viņu paļaujas, nepaliks kaunā.

Jēkaba ​​2:14, 17-18

“Ko tas palīdz, mani brāļi, ja kāds teic, tam esot ticība, bet tam nav darbu? Vai ticība viņu var izglābt?

Tāpat arī ticība, ja tai nav darbu, tā pati par sevi ir nedzīva.Bet gan kāds teiks: tev ir ticība, un man ir darbi. – Parādi man savu ticību bez darbiem, un es tev parādīšu ticību no saviem darbiem.

 

GALVENĀS IDEJAS NO FILMAS

7A – Kas ir ticība?

Angļu valodā vārdiem “ticība”(belief) un “ticība” (faith) ir nedaudz atšķirīga nozīme. Ja es saku: “Es tev ticu” (believe), tas nozīmē, ka es pieņemu, ka tu runā patiesību. Bet, ja es saku: “Es tev ticu” (I have faith in you), tas nozīmē, ka es tev uzticos. Tas ir personiskāk. Uzticēties kādam ir visai nozīmīga lieta. Tas ir gandrīz kā tāda nodošanās: es domāju, ka tu esi uzticams, un es vēlos būt tev uzticīgs.

Dažreiz mums ir jāpāriet no ticības  uz uzticēšanos; no galvas uz sirdi; no aptuvena viedokļa uz patiesu apņemšanos. Tu vari to novērot pie pirmajiem kristiešu mācekļiem. Viņiem bija vajadzīgs ilgs laiks, lai tiktu skaidrībā, kāda ir viņu patiesā ticība attiecībā uz Jēzu.

Kad Pēteris vētrā slīkst Galilejas ezera viļņos, viņam ir jāpasniedzas un jāsatver Jēzus roka. Kad Matejs dzird Jēzus aicinājumu, viņam ir jāpieceļas, jāatver durvis un jāiziet ārā no nodokļu biroja, kurā viņš strādā. Kad Jeruzalemes iedzīvotājus aizkustina Pētera sludināšana, viņiem ir jānožēlo grēki un jātop kristītiem. Tā ir ticība (faith).

Evaņģēlijos ir dažas lietas, ko Jēzus var darīt tikai tad, ja cilvēki ir gatavi Viņam uzticēties. Viņš izdziedina aklu cilvēku pie Jērikas un saka viņam: “Tava ticība tevi ir padarījusi veselu.” Brīnums notika tikai tāpēc, ka vīrietis bija gatavs kliegt un lūgt Jēzus palīdzību.

Jēzus saka saviem mācekļiem: vai jūs man uzticaties? Vai jūs vēlaties man ticēt? Viņš sacīja jaunajiem zvejniekiem: Vai jūs vēlaties atstāt savus tīklus laivā un nākt man līdzi? Viņš sacīja cilvēkam, ko bija dziedinājis: vai tu esi gatavs doties mājās pie saviem draugiem un pastāstīt viņiem, cik daudz Tas Kungs ir darījis tavā labā? Viņš mums visiem dažādos veidos saka: vai tu vēlies spert soli man pretī un parādīt, ka uzticaties man? Tāda ir ticības nozīme.

7B — Vai kristieši ir vienkārši stulbi, vai arī tomēr ir pamats ticēt?

Kristiešiem tiek prasīts izmantot savu saprātu; kritiski izvērtēt lietas; un galvenokārt meklēt patiesību. Tas nav OK vienkārši izslēgt smadzenes. Pastāv labi iemesli ticēt Dievam un ticēt Jēzum Kristum.

Tātad tu varētu teikt: “Labi, tad pierādi man to!” Un es atbildētu: Varbūt tu meklē nepareizo lietu. Es noteikti varu sniegt tev daudz pierādījumu. Bet varbūt ne gluži dzelžainus pierādījums. Un tajā patiešām arī ir lietas būtība. Kristietība nodarbojas ar racionāliem pierādījumiem, bet ne ar zinātniskiem pierādījumiem. Tie abi ir svarīgi. Tomēr tie nav vienādi.

Ļoti bieži, kad cilvēki sāk ticēt, tā nav kaut kāda viena lieta, tas lielākoties ir par to, ka savā starpā mijiedarbojas un apvienojas daudz dažādu lietu. Tās ir domas par Dieva esamību; Bībeles lasīšana; un stāstu par Jēzu klausīšanās. Tā ir Kristum ticīga drauga labestība; kāda ciešanu pieredze; kāds brīnumskaists mirklis. Tā ir dziļa pateicības izjūta; kāda sagadīšanās, kurai izrādījusies visai nozīmīga; lūgšanu, uz kuru saņemta sava veida atbilde.

Tās var šķist kā mazas lietas, bet, ja tās saliek kopā, tās norāda uz kaut ko daudz lielāku, uz Dieva labestību un intuīciju. Uz to, ka Viņš ir runājis uz mums Jēzū Kristū. Jā, tev ir vajadzīgs saprāts un loģika. Bet ar to vien gluži nepietiek. Ir vajadzīga arī izpratne, intuīcija, izpratne, gudrība, redzējums. Tev ir jāatkāpjas un jāierauga viss kopumā.

Kad es salieku visus pierādījumus kopā, es ieraugu kaut ko tādu, kas man liek vēlēties ticēt. Matemātisku pierādījumu nav, taču šeit ir pietiekami daudz labu pierādījumu, lai es spētu spert soli uz priekšu. Manuprāt, mums ir daudz labu iemeslu ticēt.

7C – Kā spert soli ticībā

Dažreiz mēs dzirdam sakām, ka ticība ir dāvana. Un es domāju, ka daļēji tā ir taisnība. Kristiešu vēsturē ir stāsti, par to kā dzīve reizēm tiek apgriezta pilnībā kājām gaisā. Un tas neietilpa šo cilvēku plānos. Svētais Gars mūs bieži vien pārsteidz.

Bet dažreiz ticība šķiet esam vairāk kā izvēle, nevis dāvana. Es domāju, tas pat ir biežāk. Mēs varam ieraudzīt daudz zīmju, bet mums ir jāsaka “Jā” un jāsper personisks solis ticībā. Dievs mūs aicina, bet nepiespiež. Viņš vienmēr respektē uz mūsu brīvību.

Ir brīži, kad ticība prasa izvēli, kad mums ir jāuzņemas saistības, neskatoties uz mūsu nenoteiktību. Tas pats ir daudzās dzīves jomās.

Mēs visi esam aicināti spert soli ticībā. Ticēt mīlošam Dievam; ticēt Viņa Dēlam Jēzum; un ticēt Viņa Svētā Gara dāvanai mums.

Ko tas patiesībā nozīmē? Tas varētu nozīmēt, ka mums būtu labi padalīties savos jautājumos ar kādu kristiešu draugu; lasīt Bībeli; apmeklēt baznīcu; lai uzzinātu vairāk par kristīgo ticību. Tie ir tādi mazi soļi. Tās varētu būt ticības pazīmes.

Vai arī tā var būt lūgšana, kas izteikta ticībā, pat ļoti vienkārša. Tu vari to izdarīt tieši tagad savā sirdī; vai kad būsi mājās šovakar. Vienkārši pateikt: “Jēzu, es ticu Tev” vai “Jēzu, lūdzu, palīdzi man”, vai “Mīļais Dievs, lūdzu, dod man sava Svētā Gara dāvanu”.

Es tev apsolu, ka sperot nelielu soli ticībā, izrunājot šādu vienkāršu lūgšanu, tu piedzīvosi pārmaiņu. Tas ļaus Dievam darboties tavā dzīvē jaunā veidā. Un tas varētu būt kā sākums visbrīnišķīgākajam ticības piedzīvojumam.

 

8 – Sesija: Lūgšanas spēks

Resursi dalībniekiem

DISKUSIJAS JAUTĀJUMI

8A:

• Vai tu esi kādreiz lūdzies vai apmeklējis kādu dievkalpojumu? Kā tas bija?
• Ja tu lūdzies: Kāpēc tu lūdzies? Kāds ir tavs ierastais lūgšanas veids?
• Ja tu nelūdzies: kas tevi attur?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

8B:

• Vai tu domā, ka lūgšana spēj mainīt cilvēku dzīves?
• Vai tu zini citus cilvēkus, kuri lūdzas? Vai jūs zināt, kāpēc un kā viņi lūdzas?
• Ja Dievs ir visvarens, tad kāpēc, tavuprāt, Viņš dažreiz ignorē mūsu lūgšanas?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

8C:

• Kāpēc, tavuprāt, daudziem cilvēkiem ir grūti lūgt?
• Ko tu domā par apgalvojumu, ka Dievs mūs uzklausa un vēlas atbildēt uz mūsu lūgšanām?
• Ko tu domā par ideju lūgt kopā ar citiem cilvēkiem?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

 

LASĪJUMI NO YOUCAT ŠAI SESIJAI

Ja tu izmanto YouCat savā Sycamore grupā, lūdzu noklikšķini šeit, lai iegūtu vispārīgas norādes par YouCat un lasījumu izmantošanu. Te ir šīs nedēļas Sycamore sesijas lasījumi:

• #469 līdz #489– kas ir lūgšana? [12 lapas]

Ņem vērā, ka cipari (#) attiecas uz YouCat rindkopu numerāciju, nevis uz lappušu numerāciju Skaitlis [kvadrātiekkavās] beigās norāda, cik garš ir šis fragments, izejot no lappušu skaita, kas jāizlasa (neskaitot attēlu lapas).

 

GARĀKI LASĪJUMI NO KATOĻU BAZNĪCAS KATEHISMA

Ja tev ir vairāk laika un tu vēlies padziļināt šīs sesijas tēmu, tu vari izmantot pilno Katoļu Baznīcas katehismu. Skat standarta tiešsaistes versija šeit un digitālo “flip-book” izdevumu šeit. Šie ir šīs nedēļas Sycamore sesijas lasījumi:

• #2568 līdz #2597– lūgšana Vecajā Derībā
• #2598 līdz #2622– Jēzus lūgšana
• #2623 līdz #2649– lūgšanas veidi

Ņem vērā, ka cipari (#) attiecas uz Katehisma rindkopu numerāciju, nevis uz lappušu numerāciju. Noklikšķini uz pašām saitēm, lai lasītu rindkopas tiešsaistes versijā.

 

GUDRĪBA NO BĪBELES

Psalms 141:1-2

“Kungs, es piesaucu Tevi, steidzies pie manis, uzklausi manu balsi, kad es piesaucu Tevi! Mana lūgšana lai nāk Tavā priekšā kā kvēpināmais upuris, mana roku pacelšana kā vakara upuris!

Psalms 18:6

“Elles valgi jau tinās ap mani, nāves cilpas jau žņaudza mani.

Savās bailēs es piesaucu To Kungu un brēcu pēc sava Dieva. No sava tempļa viņš dzirdēja manu balsi, un mana brēkšana nāca Viņa ausīs.

Mateja 6:6

Jēzus saka: “Bet, kad tu Dievu lūdz, tad ej savā kambarī, aizslēdz savas durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atmaksās to tev.

Mateja 6:9-13

Jēzus saka: “Tāpēc jums būs tā lūgt: mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs Vārds. Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien. Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā.

Mateja 18:19-20

Jēzus saka: “Ja divi no jums virs zemes ir vienā prātā kaut kādas lietas dēļ, ko tie grib lūgt, tad Mans Debesu Tēvs to tiem dos. Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū.”

Filipiešiem 4:4-7

“Priecājieties iekš Tā Kunga vienumēr; es vēlreiz teikšu, priecājieties!Jūsu lēnība lai kļūst zināma visiem cilvēkiem; Tas Kungs ir tuvu.Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.”

1. Tesaloniķiešiem 5:16-18

“Esiet priecīgi vienumēr, lūdziet bez mitēšanās Dievu. Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums.

Romiešiem 8:26-27

“Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām. Bet Tas, kas izpētī sirdis, saprot, ko Gars grib, jo Tas pēc Dieva gribas iestājas par svētajiem.

 

 

GALVENĀS IDEJAS NO FILMAS

8A – Kas ir lūgšana?

Tradicionālā lūgšanas definīcija ir šāda: lūgšana ir “prāta un sirds pacelšana, pievēršana Dievam”. Mums ir jātiecas pie Dieva, jāvērš skats uz augšu un jāskatās pāri. Tā ir daļa no lūgšanas. Bet varētu arī teikt, ka lūgšana ir “prāta un sirds atvēršana Dievam”, jo Viņš nav tikai “tur augšā”, Viņš ir kopā ar mums šeit, neatkarīgi no tā, vai mēs lūdzam vai nē.

Ir tik daudz dažādu lūgšanas veidu. Lūgšana var būt neformāla un spontāna: es bieži vien lūdzos autobusā vai ejot uz veikaliem. Lūgšana var būt formāla un svinīga: ja dodaties, piemēram, uz skaistu kora koncertu anglikāņu katedrālē.

Lūgšana var būt kaut kas ļoti privāts, ļoti personisks. Tās ir attiecības, saruna. Daudzi cilvēki lūdzas savā guļamistabā, klusumā, no rīta, kad viņi ir pamodušies, vai arī tieši pirms gulētiešanas.

Un lūgšana var būt spēcīga draudzes un kopienas pieredze.

Es domāju, ka lielākā daļa no mums savā standarta lūgšanā mēdz lūgt lietas. Mēs vēlamies Dieva palīdzību, un mēs ļoti labi spējam Viņam pateikt, kas mums ir nepieciešams. Bet ir kas daudz vairāk. Ir svarīgi arī Viņu pielūgt, slavēt, pateikties, palūgt Viņam piedošanu. Un vienlīdz svarīgi dažreiz ir neteikt neko: vienkārši sēdēt lūgšanas klusumā; klausīties, domāt, brīnīties.

Ja tu uzmanīgi klausīsies, tu ievērosi, ka gandrīz katra kristīgā lūgšana beidzas ar vārdiem “Jēzus Vārdā” vai “caur Kristu, mūsu Kungu” vai kaut ko tamlīdzīgu. Mēs nekad nelūdzam vieni. Caur mūsu ticību Jēzum Kristum, Svētais Gars mājo mūsos. Viņš vieno mūs ar Jēzu, Pestītāju, kurš nes mūsu lūgšanu Dievam Tēvam.

Tas ir kristīgās lūgšanas noslēpums un spēks. Tā ir draudzība, kas mums ir ar Jēzu Kristu. Ja mēs atveram savas sirdis Dievam lūgšanā, mēs atklājam mieru, kas nekad nav atrodams citur.

Tas nenozīmē, ka lūgšana vienmēr ir vienkārša. Reizēm man ir jāpiespiež sevi teikt savas lūgšanas: esmu tik noguris vai apjucis, vai garīgi izžuvis. Man ļoti patīk franču rakstnieka Žorža Bernanosa teiciens: “Vēlme pēc lūgšanas pati par sevi ir lūgšana”.

8B — vai lūgšanai ir nozīme?

Tātad, jautājums ir: vai lūgšanai ir nozīme? Un mana atbilde ir šāda: “Dažreiz, bet ne vienmēr…”

Dažreiz, kad mēs lūdzam, mēs izjūtam Dieva tuvumu. Mums ir miera un prieka un dziļa mierinājuma pieredze. Dažreiz, kad mēs lūdzam, mēs saņemam Svētā Gara dāvanas ļoti konkrētā veidā. Un dažreiz, kad mēs par kaut ko lūdzam, tas patiešām piepildās, turklāt diezgan pamanāmā veidā. Un rodas sajūta, ka ir noticis kāds mazs brīnums. Jēzus vēlas, lai mēs kaut ko lūgtu. Viņš mums teica, ka Dievs ir mīlošs Tēvs, kurš ilgojas dot mums to, kas mums vajadzīgs.

Tāpēc dažreiz lūgšanai noteikti ir nozīme. Bet ne vienmēr. Citreiz, kad lūdzam, mēs varam justies ļoti tukši un vientuļi. Mēs varam būt pilni ar šaubām vai traucēkļiem, vai vilšanos vai dusmām. Vai arī mēs vienkārši esam noguruši.

Dažreiz mums jāaptver, ka Dievs ir ārpus mums. Mēs nevaram Viņu ievietot kādā kastē. Ir tumsa, noslēpumi un klusums. Dievs Bībelē saka: Mani ceļi nav jūsu ceļi; Manas domas nav jūsu domas. Viņa plāni ir lielāki, nekā mēs spējam saprast.

Grūtības palīdz mums iet dziļumā, būt uzticīgiem. Tās māca mums palikt pacietīgiem un pazemīgiem. Mēs varam lūgt Svēto Garu lūgt mūsos, jo Viņa lūgšana ir spēcīgāka par mūsējo.

8C – Kā lūgt

Tātad, ja tu vēlies lūgt, kas tev būtu jādara? Ir tūkstošiem iespēju, un tā ir arī daļa no lūgšanas piedzīvojuma. Tu vai runāt ar Dievu kā draugu. Tu vari lasīt Bībeli. Tu vari lūgt oficiālās lūgšanas, kas balstītas kristīgajā tradīcijā. Tu vari sēdēt klusumā. Tu vari raudāt. Tu vari arī dziedāt. Tu varat lūgt viens pats vai kopā ar draugiem, vai arī vietējā baznīcā.

Viss, kas sākumā ir svarīgi, ir pats fakts, ka tu sāc lūgt. Un patiesībā viens no maniem iemīļotākajiem teicieniem par lūgšanu ir šāds: lūgšanas noslēpums ir lūgt. Tev vienkārši jāsāk; sperot pirmo soli.

Un vēl viens teiciens, kuru es bieži pieminu ir šāds: lūdzies kā tu proti, nevis tā kā tu neproti. Citiem vārdiem sakot, atrodi tādu lūgšanas veidu, kas tev šķiet esam noderīgs un darbojas. Nekāda spiediena nav. Lūgšana nav sacensības.

Bet, ja tu nezini ar ko sākt, ļauj man dot tev pāris padomus. Vispirms atrodi klusu vietu, iespējams, savā istabā dienas sākumā vai noslēgumā, un vienkārši runā ar Dievu pats saviem vārdiem. Tu vari runāt ar Viņu tāpat kā tu runā ar tuvu draugu vai mīlošu vecāku. Tu vari runāt par visu, kas ir Tavā sirdī. Tev nav jābaidās. Un tad, ja tev ir laiks, tu vari palasīt kādu Bībeles fragmentu vai vienkārši pasēdēt klusumā, vai izmantot kādu no tradicionālajām kristiešu lūgšanām.

Mans otrais padoms: pēc personiskās lūgšanas ir labi doties uz savu vietējo draudzi un pievienoties viņu svētdienas dievkalpojumam. Es zinu, ka tu varētu justies mazliet neveikli, un tas varētu šķist kaut kas pavisam jauns. Tomēr tas palīdzēs tev iegūt daudz lielāku lūgšanas pieredzi: esot klāt kristiešu kopienas slavēšanā, pielūgsmē un dziesmās.

Es tiešām aicinu tevi spert soli lūgšanā. Lūgšana nav paredzēta tikai svētajiem vai īpašiem cilvēkiem. Tā domāta vienkāršiem cilvēkiem. Un tā var būtiski mainīt tavu dzīvi. Kad tu lūdz, tas ir līdzīgi kā atvērt durvis. Tu dod Dievam atļauju ienākt tavā dzīvē, un Viņš sāk tev atklāties aizvien vairāk. Viņš tevi mīl un ilgojas tevi vest sev tuvāk un dāvāt tev savu mieru.

 

9 – Sesija: patiesas brīvības atrašana

Resursi dalībniekiem

DISKUSIJAS JAUTĀJUMI

9A:

• Kā tu domā, vai pastāv tādi jēdzieni kā pareizi un nepareizi? Kāpēc?
• Vai, tavuprāt, morāle ir mainīga vērtība, atkarībā no kultūras, valsts vai reliģijas?
• Vai tu domā, vai cilvēki ir brīvi? Kā Tev šķiet, vai cilvēki var mainīties?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

9B:

• Kādā veidā cilvēki saņem savas morālās vērtības? Kas viņus ietekmē?
• Kurš ir bijis lielākais morālais ceļvedis vai iedvesmas avots tavā dzīvē?
• Vai, tavuprāt, mums ir vajadzīgas morālas norādes no Bībeles vai kādiem citiem avotiem, vai arī mēs varam paši visu atrisināt?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

9C:

• Ko tu gribētu savā dzīvē sasniegt?
• Ar ko tu vēlētos palikt cilvēkiem atmiņā?
• Kad tu biji mazs, par ko tu gribēji kļūt?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

 

LASĪJUMI NO YOUCAT ŠAI SESIJAI

Ja tu izmanto YouCat savā Sycamore grupā, lūdzu noklikšķini šeit, lai iegūtu vispārīgas norādes par YouCat un lasījumu izmantošanu. Šie ir šīs nedēļas Sycamore sesijas lasījumi:

• #291 līdz #298– atšķirt pareizo no nepareizā [4 lpp.]
• #343 līdz #351– Bībeles un Baznīcas morālā mācība [4 lpp.]

Ņem vērā, ka cipari (#) attiecas uz YouCat rindkopu numerāciju, nevis uz lappušu numerāciju. Skaitlis [kvadrātiekkavās] beigās norāda, cik garš ir šis fragments, izejot no lappušu skaita, kas jums jāizlasa (neskaitot attēlu lapas).

 

GARĀKI LASĪJUMI NO KATOĻU BAZNĪCAS KATEHISMA

Ja tev ir vairāk laika un tu vēlies padziļināt šīs sesijas tēmu, tu vari izmantot pilno Katoļu Baznīcas katehismu. Skat. standarta tiešsaistes versija šeit un digitālais “flip-book” izdevumu šeit. Šie ir šīs nedēļas Sycamore sesijas lasījumi:

• #1749 līdz #1761– morāla rīcība
• #1776 līdz #1802– sirdsapziņa
• #2030 līdz #2051– Baznīcas morālā mācība
• Desmit baušļi– diagramma
• #2052 līdz #2082– desmit baušļu nozīme

Ņem vērā, ka cipari (#) attiecas uz Katehisma rindkopu numerāciju, nevis uz lappušu numerāciju. Noklikšķini uz saitēm, lai lasītu rindkopas tiešsaistes versijā.

 

GUDRĪBA NO BĪBELES

2. Mozus 20:12-17

“Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod. Tev nebūs nokaut.Tev nebūs laulību pārkāpt.Tev nebūs zagt. Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku. Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu. Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder.”

5. Mozus 10:12-13

“Un tagad, Israēl, ko Tas Kungs, tavs Dievs, no tevis prasa? Neko citu kā vienīgi bīties To Kungu, savu Dievu, staigāt visur Viņa ceļos, Viņu mīlēt un Tam Kungam, savam Dievam, kalpot ar visu savu sirdi un visu savu dvēseli, turēt visus Tā Kunga baušļus un Viņa likumus, ko es šodien pavēlu tavai labklājībai.”

Mateja 5:17-18

Jēzus saka: “Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt. Jo patiesi Es jums saku: tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, iekāms viss notiek.”

Lūkas 6:27-28, 31

Jēzus saka: “Bet jums, Saviem klausītājiem, Es saku: mīliet savus ienaidniekus, darait labu tiem, kas jūs ienīst, svētījiet tos, kas jūs nolād, lūdziet par tiem, kas jūs kaitina. Un, kā jūs gribat, lai ļaudis jums dara, tāpat darait viņiem.”

Mateja 22:36-40

Bauslības mācītājs vaicā Jēzum: “Mācītāj, kurš ir augstākais bauslis bauslībā?”  Bet Jēzus tam sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta. Šis ir augstākais un pirmais bauslis. Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu. Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši.”

Romiešiem 13:8-10

“Nepalieciet nevienam neko parādā kā vienīgi, ka jūs cits citu mīlat. Jo, kas otru mīl, tas ir piepildījis bauslību. Jo baušļi: tev nebūs pārkāpt laulību, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev nebūs iekārot un ja vēl ir kāds cits bauslis, saņemami kopā šinī vārdā, proti: mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Mīlestība tuvākajam ļaunu nedara: tātad bauslības piepildījums ir mīlestība.”

 

GALVENĀS IDEJAS NO FILMAS

9A – Vai eksistē tādi jēdzieni kā pareizais un nepareizais?

Ja tu šodien uzsāksi sarunu par morāli, tu noteikti iegūsi fascinējošu uzskatu kompilāciju. No vienas puses, mums nepatīk tiesāt vai iejaukties. Mēs augstu vērtējam dažādību un brīvību. No otras puses, lielākā daļa cilvēku piekrīt, ka mums ir vajadzīgs kaut kāds morāles kodekss, kaut kādas kopīgas vērtības. Nepietiek tikai pateikt: dari visu, ko vēlies. Dažas lietas ir vienkārši nepareizas.

Kristieši tic brīvībai. Viņi arī tic objektīvai morālei. Ne viss ir relatīvs. Ir dažas pamatvērtības, kas ir kopīgas visiem cilvēkiem. Kāpēc? Tā kā mums visiem ir kopīga cilvēcība un dažas lietas palīdz mums dzīvot labu dzīvi, tās mūs ved uz patiesu piepildījumu, un citas lietas var to sabojāt.

Ir labi, piemēram, rūpēties par slimajiem, teikt patiesību, godāt vecākus, godīgi veikt savu ikdienas darbu. Un ir nepareizi, piemēram, nogalināt nevainīgu cilvēku, zagt, nodot savu dzīvesbiedru, izmantot neaizsargātos sabiedrības locekļus.

Mēs varam strīdēties par detaļām. Taču kristieši uzskata, ka lielākā daļa cilvēku lielākajā daļā pasaules sabiedrību ir līdzīgās domās par galveno vērtību kopumu. Tās ir izteiktas ebreju un kristiešu tradīcijas desmit baušļos un daudzos citos līdzīgos kodeksos.

Lielākā daļa no mums cīnās, lai varētu dzīvot labu dzīvi. Taču apziņa, ka ekistē dažas vadlīnijas un robežas, patiesībā ir milzīga dāvana, nevis kaut kāds apgrūtinājums. Un mēģinājums tām sekot patiesībā palīdz mums piedzīvot brīvību.

9B – Kur mēs varam meklēt morālas vadlīnijas?

Dažreiz mēs vienkārši pavisam skaidri zinām, ka kaut kas nav kārtībā. Taču visbiežāk mēs neesam pārliecināti par to, kāds ir labākais ceļš konkrētajā situācijā. Bieži vien mums ir vajadzīgas vadlīnijas. Kur mēs tās varam atrast? Ko mēs varam darīt?

Šeit būs daži padomi. Pirmkārt, tu varat apstāties un padomāt. Dažreiz mums ir vienkārši jāapstājas. Ir jāpaliek kāds brīdis vienatnē; ieklausoties savā sirdī, savā sirdsapziņā; un jāpārdomā lietas.

Otrkārt, tu vari runāt. Dažreiz mums ir jāizrunā lietas un jāsaņem vajadzīgais padoms. Un ir ļoti būtiski, lai tev būtu kāds viens vai divi cilvēki, kuriem tu patiešām uzticies un kuri ir tavas apbrīnas cienīgi.

Treškārt, tu vari lūgt Svēto Garu, lai Viņš dod Tev gudrību un Tevi vada.

Ceturtkārt, tu vari ieskatīties Bībelē. Bībeles morālā mācība ir drošs dzīves ceļvedis. Ne gluži katrs Vecās Derības noteikums un likums, bet gan Bībeles galvenā morālā gudrība un, galvenokārt, Jēzus mācība, kas atrodama evaņģēlijos. Tad, kad mēs paklausām Dieva Vārdam Bībelē, tas ir gluži tāpat kā būvēt savu māju uz klints.

Un visbeidzot, tu vari aplūkot kristīgās baznīcas mācību daudzu gadsimtu garumā. Kristietības vēsturei ir tik daudz, kas mums jāmāca. Un kā katolis es uzskatu, ka pāvestam un katoļu bīskapiem ir īpaša loma Baznīcā, saglabājot mūs uzticīgus Jēzus mācībai.

Dzīve ir visai haotiska, un morālā skaidrība nemaz nenāk viegli. Mēs pieļausim daudz kļūdu. Taču ir dažas lietas, kas var mums palīdzēt, kad mēs cenšamies atrast pareizo ceļu: pārdomas, runāšana, lūgšana, Bībele un kristīgā mācība.

9C – Kā tu vari atklāt savu patieso identitāti?

Ja es tev saku: “Pastāsti man kaut ko par sevi”. Kāda būs tava atbilde? Tas ir identitātes jautājums. Vai tu sāc ar savu vārdu? Tautību? Savu darbu? Vai tu parādi savu Facebook laikajoslu vai savu Instagram kontu? Vai tas esi tu? Vai tomēr ir vēl kaut kas?

Mēs varam atklāt dziļāku patiesību par savu identitāti, kas rodas, iepazīstot Jēzus Kristus mīlestību. Tas nozīmē, atklāt, ka Dievs tevi mīl ar personisku mīlestību. Ka tu esi viņa mīļotais dēls vai meita. Ka tavai dzīvei ir jēga un mērķis, pat ja tu vēl nespēj saskatīt kopainu.

Tas nozīmē būt godīgam attiecībā uz savām kļūdām, grēkiem un lietām, kas ir izdarītas nepareizi. Tas nozīmē zināt, ka tu vari lūgt Dievam piedošanu un to arī saņemt. Tik daudzi no mums jūtas kā slazdā savu pieļauto kļūdu dēļ; mēs pat jūtamies nosodīti. Tā ir tāda dāvana apzināties, ka Jēzus vēlas mums piedot un ka ar Viņa palīdzību mēs varam sākt no jauna.

Tam jābūt piepildītam ar Svēto Garu. Dieva Gars ienāk mūsu sirdīs un maina mūs no iekšpuses. Viņš dod mums spēju, spēku darīt lietas, kas vienkārši nebūtu iespējamas tikai ar mūsu pašu spēkiem. Viņš palīdz mums ticēt, cerēt, mīlēt. Viņš mums dāvā mīlestības, prieka, miera, pacietības, laipnības, savaldības dāvanas; gudrības, saprašanas, drosmes dāvanas. Brīnišķīgas dāvanas.

Patiesībā mūsu dziļākā identitāte ir dzīvot svētu dzīvi, būt svētam. Svētie ir vienkārši cilvēki, piemēram, kā tu un es, tikai viņi ir iepazinuši Dieva mīlestību pret viņiem Jēzū Kristū un ir izvēlējušies atbildēt Viņa mīlestībai. Viņi ir iemācījušies mīlēt dziļi, patiesi, dedzīgi, ar prieku, bieži vien arī par lielu cenu. Bet viņi ir laimīgākie cilvēki uz zemes. Tā ir identitāte, kuras dēļ ir vērts dzīvot.

 

10 – Sesija: Mīlestības nozīme

Resursi dalībniekiem

DISKUSIJAS JAUTĀJUMI

10A:

• Kas ir mīlestība?
• Vai tu spēj mīlēt arī tad, ja tev šī persona nepatīk? Vai arī tad, ja tu kādam nepatīc?
• Vai tu uzskati, ka “upurgatava” mīlestība ir iespējama? Vai tas ir saprātīgi?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

10B:

• Kurš ir vismīlošākais cilvēks, kuru tu personīgi pazīsti un kāpēc?
• Kurš ir lielākais cilvēka labestības piemērs, par kuru tu esi dzirdējis vai uzzinājis? Kas šos cilvēkus padara tik īpašus?
• Kāds, tavuprāt, ir dzīves mērķis?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

10C:

• Ko tu domā par apgalvojumu, ka Dievs mūs mīl un vēlas, lai mēs atbildētu Viņam ar pretmīlestību?
• Ko tu domā par apgalvojumu, ka mēs varam iepazīt Dievu caur Viņa Dēlu Jēzu Kristu?
• Ja tu zinātu, ka Dievs tevī klausās, ko tu Viņam teiktu vai jautātu?
• Vai ir vēl kādas idejas vai jautājumi, kas radušies noskatoties šo filmas daļu?

 

LASĪJUMI NO YOUCAT ŠAI SESIJAI

• Ja tu izmanto YouCat savā Sycamore grupā, lūdzu noklikšķini šeit, lai iegūtu vispārīgas norādes par YouCat un lasījumu izmantošanu. Šie ir šīs nedēļas Sycamore sesijas lasījumi:
• #321 līdz #342– mīlēt vienam otru sabiedrībā [10 lpp.]
• #359 līdz #366– Dieva izvirzīšana centrā [5 lpp.]

Ņem vērā, ka cipari (#) attiecas uz YouCat rindkopu numerāciju, nevis uz lappušu numerāciju. Skaitlis [kvadrātiekavās] beigās norāda, cik garš ir konkrētais fragments, izejot no lappušu skaita, kas jāizlasa (neskaitot lapas ar attēliem).

 

GARĀKI LASĪJUMI NO KATOĻU BAZNĪCAS KATEHISMA

• Ja tev ir vairāk laika un tu vēlies padziļināt šīs sesijas tēmu, tu vari izmantot pilno Katoļu Baznīcas katehismu. standarta tiešsaistes versija šeit un digitālais “flip-book” izdevums šeit.

Šie ir šīs nedēļas Sycamore sesijas lasījumi:

• #1878 līdz #1896– kopienas un sabiedrības nozīme
• #1897 līdz 1927– tiekties uz visu kopējo labumu
• #2084 līdz #2141– “Tev būs mīlēt To Kungu, savu Dievu”
• #2142 līdz #2167– Kunga vārds ir svēts
• #2168 līdz #2195– sabata nozīme

Ņem vērā, ka cipari (#) attiecas uz Katehisma rindkopu numerāciju, nevis uz lappušu numerāciju. Noklikšķini uz pašām saitēm, lai lasītu rindkopas tiešsaistes versijā.

 

GUDRĪBA NO BĪBELES

3. Mozus 19:18

“Tev nebūs atriebties, nedz nemitīgi dusmas turēt pret savas tautas bērniem, bet tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu,- Es esmu Tas Kungs!”

5. Mozus 6:4-6

“Klausies, Israēl, Tas Kungs, mūsu Dievs, ir vienīgais Kungs. Un tev būs To Kungu, savu Dievu, mīlēt no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku. Un lai šie vārdi, ko es tev šodien pavēlu, tev paliek ierakstīti tavā sirdī.”

Marka 12:28-31

“Un kāds no rakstu mācītājiem, kas bija noklausījies šai viņu sarunā, ka Viņš tiem labi bija atbildējis, nāca un Viņam vaicāja: “Kurš ir augstākais bauslis par visiem?” Jēzus atbildēja: “Augstākais ir: klausies, Israēl, Tas Kungs, mūsu Dievs, ir viens vienīgs Kungs. Un tev būs To Kungu savu Dievu mīlēt no visas savas sirds un no visas savas dvēseles, un no visa sava prāta, un no visa sava spēka. Otrs ir šis: tev būs mīlēt savu tuvāku kā sevi pašu; cita lielāka baušļa par šiem nav.”

Mateja 25:35-36, 40

Jēzus saka: “Jo Es biju izsalcis un jūs esat Mani paēdinājuši; Es biju izslāpis un jūs esat Mani dzirdinājuši; Es biju svešinieks un jūs esat Mani uzņēmuši. Es biju pliks un jūs esat Mani apģērbuši; Es biju slims un jūs esat Mani apmeklējuši; Es biju cietumā un jūs esat nākuši pie Manis. Tad Ķēniņš tiem atbildēs un sacīs: patiesi Es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši.”

Jāņa 13:34-35

Jēzus saka: “Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu. No tam visi pazīs, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.”

1. Jāņa 4:7-10

“Mīļie, mīlēsim cits citu, jo mīlestība ir no Dieva, un katrs, kas mīl, ir no Dieva dzimis un atzīst Dievu. Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība. Redzama kļuvusi ir Dieva mīlestība mūsu starpā, Dievam Savu vienpiedzimušo Dēlu sūtot pasaulē, lai mēs dzīvotu caur Viņu. Šī ir tā mīlestība nevis, ka mēs esam mīlējuši Dievu, bet ka Viņš mūs mīlējis un sūtījis Savu Dēlu mūsu grēku izpirkšanai.”

 

GALVENĀS IDEJAS NO FILMAS

10A – Kas ir mīlestība?

Ļauj man tev sniegt divas klasiskas mīlestības definīcijas. Pirmā definīcija: Mīlestība meklē vienotību. Mēs vēlamies būt kopā ar tiem, kurus mīlam. Ja es kādu mīlu, es par viņu rūpējos, man šis cilvēks pietrūkst, es gribu būt kopā ar viņu, es vēlos dalīties ar viņu savā dzīvē.

Otrā definīcija: Mīlestība meklē otra labumu. Ja es kādu mīlu, es vēlos darīt viņam labu, palīdzēt. Tas nav tikai saistībā ar to, ko es varu saņemt no šīm attiecībām. Tas ir arī par to, ko es varu dot.

Abas šīs nozīmes ir atrodamas Bībelē. Mīlestība, kāda Dievam ir pret savu tautu Izraēlu Vecajā Derībā, ir tāda mīlestība kā līgavainim, kurš meklē savu līgavu. Un Jēzus runā par sevi kā par Līgavaini, kurš ilgojas būt vienots ar savu Līgavu Baznīcu.

Ir arī otra nozīme, upurēšanas nozīme. Dievs aicina savus ļaudis rūpēties par nabagiem, atraitnēm, svešiniekiem, atstumtajiem. Jēzus mūs māca būt kalpiem vienam priekš otra. Viņš sniedz mums pats savas dzīves piemēru. Jēzus mazgāja saviem mācekļiem kājas, atdeva tiem savu Miesu un Asinis Pēdējā vakarēdienā un upurēja savu dzīvību pie krusta.

Bībele parāda, ka tev ir vajadzīga degsme un pieķeršanās; un tev ir nepieciešams arī upuris un diezgan smags darbs. Tas attiecas uz mūsu ģimenēm, mūsu kopienām, mūsu skolām un mūsu darba vietām. Mums ir vajadzīga mīlestība, kas tiecas pēc vienotības, un mīlestība, kas meklē otra labumu. Kad tas viss apvienojas, top redzama mīlestības dziļākā jēga.

10B – Kā mīlēt savu tuvāko

Jēzus sacīja saviem sekotājiem: “Mīli savu tuvāko kā sevi pašu”. Tad Viņš gāja tālāk un sacīja: “Mīliet cits citu, kā Es jūs esmu mīlējis.” Un Viņš gāja vēl tālāk un sacīja: “Mīliet savus ienaidniekus, dariet labu tiem, kas jūs ienīst, svētījiet tos, kas jūs nolād, lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā.”

Tas ir radikāls aicinājums mīlēt bez nosacījumiem, bez aprēķina, negaidot nekādu atlīdzību. Tas ir grūti! Un atzīsim, ka reizēm šī mācība mums nemaz nepatīk. Mēs esam aicināti uz upurgatavu mīlestību, kas, šķiet, pārsniedz parasto pienākuma aicinājumu un pat pārsniedz to, kas šķiet saprātīgs.

Bet tas nenozīmē, ka mēs kļūstam par visiem kājslauķi. Dažreiz mums ir jāiestājas par sevi, jāiestājas par citiem un jāiestājas par taisnīgumu. Un tas nenozīmē, ka mēs esam bez prieka. Tik daudzas Jēzus tikšanās ar citiem ir prieka pilnas. Ir kāda laba frāze. Tā skan šādi: “Dzīve aug, kad to atdodam”. Mēs saņemam vairāk un pavisam negaidītos veidos, kad paši dodam vairāk.

Stāsts par žēlsirdīgo samarieti, iespējams, ir vislabākā ilustrācija tam, ko nozīmē mīlēt savu tuvāko. Laupītāji ir izģērbuši, piekāvuši un pametuši šo vīrieti uz ceļa. Samariešu ceļotājs ir vienīgais, kurš vēlas šķērsot ceļu un viņam palīdzēt. Viņš top aizkustināts līdzjūtība; viņš pārsien viņa brūces; un nogādā šo nabagu, lai par viņu parūpētos tuvākajā viesnīcā.

Žēlsirdīgais samarietis iet papildu jūdzi. Viņa mīlestība ir laipna, līdzjūtīga, dāsna, praktiska, nesavtīga. Tā ir uzupurēšanās mīlestība, taču tā ir piepildīta ar maigumu un pieķeršanos.

Tāda veida mīlestībai pret citiem mēs esam aicināti. Tiem, kuriem esam tuvi, kurus reizēm ir visgrūtāk mīlēt: ģimeni, kaimiņus, darba kolēģus. Tos, kurus mēs redzam katru dienu, bet nekad neesam īsti iepazinuši. Negaidītus ciemiņus, svešiniekus, ārzemniekus. Un īpaši nabadzīgos, slimos, neaizsargātos, vientuļos, vecos cilvēkus, mirstošos.

Lūk, ko nozīmē mīlēt savu tuvāko. Lūk, ko nozīmē būt kristietim.

10C – Dieva mīlestība

Kāds rakstu mācītājs Jēzum uzdeva jautājumu: ”Kurš ir lielākais bauslis bauslībā?” Un Jēzus atbildēja: “Tev būs To Kungu, savu Dievu, mīlēt no visas savas sirds un no visas savas dvēseles un no visa sava prāta. Šis ir lielākais un pirmais bauslis. Un otrs ir līdzīgs tam: tev būs savu tuvāko mīlēt kā sevi pašu.”

Vissvarīgākais mūsu dzīvē ir pazīt Dieva mīlestību un atbildēt Viņam ar pretmīlestību. Tas ir mūsu dziļākais aicinājums. Tā ir arī mūsu dziļākā vēlme, pat ja mēs to pavisam vāji apzināmies. Svētais Augustīns teica: “Kungs, Tu mūs esi radījis sev, un mūsu sirdis būs nemierīgas, līdz tās atdusēsies Tevī”. Mēs nekad nevaram atrast pilnīgu laimi šīs pasaules lietās.

Nav iespējams mīlēt Dievu tā kā mēs esam aicināti, bez Jēzus Kristus palīdzības. Viņš ir mūsu draugs, mūsu brālis, mūsu Pestītājs. Ja mēs ticam Viņam, Viņš mūs piekļauj un pievieno mūs sev, piepilda ar Svēto Garu un paceļ mūs pie Tēva savā lūgšanā.

Ja centrā mēs noliekam Jēzu Kristu, viss pārējais nostājas savās vietās. Tas nenozīmē, ka visas mūsu grūtības pazudīs, bet mēs varam tās sākt saprast un zināt, kā virzīties uz priekšu.

Kristus mīlestība dara mūs brīvus – brīvus mīlēt Dievu un brīvus mīlēt cilvēkus. Tas ir tāds stāvoklis pēc kura mēs visi ilgojamies, pat ja katrs no mums to izdzīvojam atšķirīgā veidā. Un, ja mēs to atklāsim, mēs vēlēsimies tajā dalīties ar citiem.

Svētā Katrīna no Sjēnas teica: “Ja tu kļūsi par to, kam tu esi radīts, tu aizdedzināsi pasauli.” Un tad, kad mēs savas dzīves beigās atstājam šo pasauli, mums ir cerība būt mūžīgi līdzdalīgiem Dieva mīlestības ugunī, godībā, ko Mozus redzēja degošajā krūmā, godībā, kas atspīd no Jēzus Kristus vaiga.